Latvijā neesot sagaidāma 2008.-2009.gada krīze
Varbūtība, ka nākamgad atsevišķās valstīs, piemēram, ASV un Eiropas valstīs, redzēsim negatīvu ekonomikas sniegumu, ir virs 50%, intervijā biznesa portālam “Nozare.lv” atzina “Swedbank” Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vadītājs Harijs Švarcs, ziņo Nozare.lv.
Uz jautājumu, vai atkārtota lejupslīde iespējama arī Latvijā, viņš atbildēja, ka Latvija ir sarežģītāks stāsts, jo izdevumu mazināšanu neatlikām un lielā mērā esam jau paveikuši. Vienlaikus mūs negatīvi ietekmēšot pieprasījuma kritums eksporta tirgos.
Švarcs gan norādīja, ka arī Latvijā nākamgad jāveic fiskālā konsolidācija, bet ne tādos apmēros kā iepriekšējos gados. Turklāt, veicot konsolidāciju pārliecinoši, viņaprāt, varam strauji ierindot sevi labāko valstu grupā un ar zemākām procentu likmēm tirgos gūt kādus pozitīvus efektus.
“Vai Latvija iekritīs atpakaļ recesijā? To ir grūti teikt. Izaugsmes tempi kritīsies, varbūt pietuvosies nullei, bet nesagaidu, ka kritīsim tik strauji kā 2008.-2009.gadā, jo neesam vairs tik nesakārtoti eksporta-importa un patēriņa jomās. Situācija Latvijā nav salīdzināma ar to, kāda bija pirms iepriekšējās krīzes,” uzskata eksperts.
Skaidrojot, kāpēc tik īsā laikā globālā ekonomika atkal nonākusi recesijas priekšā, viņš sacīja, ka lielā mērā finanšu sektora un privātais parāds ir aizstāts ar publisko parādu. Viens parāds esot pārveidots par citu, bet parāda kopējais apjoms nav samazinājies.
“Nerunāju par visām valstīm, jo, piemēram, Latvija un Baltijas valstis kopumā ir pozitīvais stāsts. Ar sviedriem un asinīm, milzīgāku iekšzemes kopprodukta kritumu, augstāku bezdarba līmeni esam to izcietuši. Ļoti sāpīgi tam gājām cauri, bet tas bija pareizi,” pārliecināts ir Švarcs.
“Gan ASV, gan arī citas Eiropas valstis savus tēriņus nesamazināja, un papildus tām bija pieejama ļoti lēta nauda. Tādējādi tās daļēji parāda slogu no privātā sektora uzkrāva uz valsts sektora pleciem, bet, ja pie šāda soļa nesakārtojas ekonomika vai nenotiek citas pozitīvas izmaiņas, nonākam tur, kur esam,” viņš rezumēja.
Komentāri (8)
LAURIS 17.08.2011. 10.51
rudenī nafta maksās 50-60 doļus, ta redzēsim
2
dro > LAURIS 17.08.2011. 10.57
POLIITIKAKAL. Forši! Tad jau varēsim katru dienu braukt sēnes lasīt vai pie saimniekiem kartupeļus. Sava iztikšana būs:)
0
lindapastare > LAURIS 17.08.2011. 11.21
Neredzu pamata dolāra revalvācijai attiecībā pret reālām fiziskām precēm, jo dolāru jau ļoti, ļoti sen ir pārāk daudz sadrukāts… drīzāk cenas jāskatās citās valūtās – šveices franku izteiksmē naftas cena noteikti kritīsies, bet dolāru izteiksmē diez vai.
0
dro 17.08.2011. 10.19
Recesija nav lielākā nelaime, katastrofa būtu, ja sagrūtu pasaules finansu sistēma.
0
elvonix 17.08.2011. 10.35
Tā skatoties uz situāciju kā cilvēkam parastajam, vienkārši iespārda pēdēja rindkopa, ka bijusi pieejama “lēta nauda”. Kā cilvēks domājošais es apzinos finanšu tirgus darbību, bet kā cilvēkam parastajam man liekas ļoti dīvains šāds izteikums, jo nauda vienmēr ir šķitusi kā preču vērtības mērs. Ja naudas vērtību sāk izteikt visa nauda, tā rodas finanšu piramīdas, kuras sāk brukt, ja kaut kas sāk nestrādāt.
Gribot negribot jāsāk domāt, ka utopistiem varētu būt taisnība, ka drīz vien cilvēki metīs naudu atpakaļ bankām un pievērsīsies cilvēciskām un uz pieejamiem resursiem balstītam ekonomikām.
Īsāk sakot – lai kāds arī nebūtu tautas teiciens, tomēr nauda sāk smirdēt.
1
+2
0
Atbildēt
@lindapastare > elvonix 17.08.2011. 11.18
Drīz jau būs pagājuši teju 100 gadi, kopš nauda no preču vērtības mēra pati ir kļuvusi par preci – ar piedāvājumu un pieprasījumu (lasi – centrālās bankas un FRS kā to pirmrindnieks), kas tiek administratīvi koriģēts ar procentu likmju izmaiņām vai vēl brutālāk – ar drukājamās mašīnas palīdzību.
Rezultātā nauda saražota pārāk daudz un, lai nebūtu liela inflācija un to “kaut kur liktu”, radās dažādi finanšu atvasinājumi, kurā sagrūsta nenormāla naudas masa. Šī pārāk lielā naudas masa ir tas, kas rada krīzes, jo tikko naudas piedāvājums samazinās, tā visa šī “gaisa pils” sāk brukt – ja reiz kaut kur ir liela nauda ielikta, tad ārā no tās tik viegli nemaz nevar dabūt. Bet, ja citur naudu nevar dabūt (centrālā banka aizgriezusi krānu), tad nākas vien ņemt ārā no piramīdas… masveidā… ar visām no tā izrietošajām sekām – tirgus krahs.
Diemžēl tā vietā, lai “tiktu galā” ar centrālajām bankām un to radīto cikliskumu (kāpumi un krīzes), valdības nez kādēļ grib vēl vairāk kontrolēt ekonomiku, radīt vēl sarežģītākas centrālās bankas, kā rezultātā būs vēl lielāki kāpumi un vēl lielāki kritumi.
0