Pasaules ekonomikā šā gada pirmā puse ir bijusi labāka, nekā gaidīts — Eiropai ir izdevies izvairīties no enerģētikas krīzes, ekonomisti vairs negaida recesiju ASV, un pasaules IKP izaugsmes prognozes nedaudz uzlabojas. Arī inflācija mazinās, un centrālajām bankām, šķiet, varētu izdoties tas, kas tām reti izdodas, — ierobežot inflāciju, neizraisot ekonomikas recesiju un būtisku bezdarba pieaugumu. Tomēr atšķirības starp dažādām nozarēm ir lielas, risku daudz, un nākotnes perspektīvas neskaidras. Rūpniecība pēc straujas izaugsmes gadiem pandēmijas laikā ir ieslīdējusi recesijā, kamēr pakalpojumu nozares strauji atkopjas un aug.
Piemēram, komerciālo lidojumu skaits pasaulē ir pārsniedzis 2019. gada līmeni, un tieši pakalpojumu nozaru ļoti labais sniegums ir ļāvis izvairīties no ekonomikas lejupslīdes. Vienlaikus procentu likmju kāpums ir atvēsinājis mājokļu tirgus un eirozonā ir būtiski samazinājis pieprasījumu pēc kredītiem. Tomēr kavēto kredītu īpatsvars ASV un Eiropā ir zems, un arī atsevišķu ASV banku maksātnespēja pagaidām plašākus satricinājumus ekonomikā nav izraisījusi. Šī brīža situācija banku nozarē ir nesalīdzināmi labāka nekā 2007.—2008. gadā.
Arī Latvijai ir izdevies izvairīties no enerģijas krīzes, tomēr ekonomikas izaugsme ir lēna, un īstermiņa ekonomikas rādītājos būtiski uzlabojumi nav vērojami. Tieši pretēji — uzņēmēju noskaņojums pēdējos mēnešos atkal ir nedaudz pasliktinājies, daudzās rūpniecības nozarēs pieprasījums ir vājš, eksporta apjomi samazinās, un kritums rūpniecībā turpināsies, visticamāk, līdz gada beigām. Vienlaikus mājsaimniecību pirktspēju ierobežo joprojām augstā inflācija un, neraugoties uz straujo algu kāpumu, arī tirdzniecības apjomi nedaudz sarūk.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.