Eksperts: atkārtota recesijas iespēja ASV un Eiropā virs 50%
Saistītie raksti
Īsumā /
2. jūnijs
Latvija vienā lappusē
Īsumā /
4. februāris
Latvija vienā lappusē
Viedoklis /
22. janvāris
Latvia is in an economic crisis!
Īsumā /
3. decembris 2023
Pasaule vienā lappusē
Eksperta viedoklis /
6. augusts 2023
Vai izdosies nesāpīgi uzvarēt inflāciju?
Komentāri (8)
LAURIS 17.08.2011. 10.51
rudenī nafta maksās 50-60 doļus, ta redzēsim
2
dro > LAURIS 17.08.2011. 10.57
POLIITIKAKAL. Forši! Tad jau varēsim katru dienu braukt sēnes lasīt vai pie saimniekiem kartupeļus. Sava iztikšana būs:)
0
lindapastare > LAURIS 17.08.2011. 11.21
Neredzu pamata dolāra revalvācijai attiecībā pret reālām fiziskām precēm, jo dolāru jau ļoti, ļoti sen ir pārāk daudz sadrukāts… drīzāk cenas jāskatās citās valūtās – šveices franku izteiksmē naftas cena noteikti kritīsies, bet dolāru izteiksmē diez vai.
0
elvonix 17.08.2011. 10.35
Tā skatoties uz situāciju kā cilvēkam parastajam, vienkārši iespārda pēdēja rindkopa, ka bijusi pieejama “lēta nauda”. Kā cilvēks domājošais es apzinos finanšu tirgus darbību, bet kā cilvēkam parastajam man liekas ļoti dīvains šāds izteikums, jo nauda vienmēr ir šķitusi kā preču vērtības mērs. Ja naudas vērtību sāk izteikt visa nauda, tā rodas finanšu piramīdas, kuras sāk brukt, ja kaut kas sāk nestrādāt.
Gribot negribot jāsāk domāt, ka utopistiem varētu būt taisnība, ka drīz vien cilvēki metīs naudu atpakaļ bankām un pievērsīsies cilvēciskām un uz pieejamiem resursiem balstītam ekonomikām.
Īsāk sakot – lai kāds arī nebūtu tautas teiciens, tomēr nauda sāk smirdēt.
1
lindapastare > elvonix 17.08.2011. 11.18
Drīz jau būs pagājuši teju 100 gadi, kopš nauda no preču vērtības mēra pati ir kļuvusi par preci – ar piedāvājumu un pieprasījumu (lasi – centrālās bankas un FRS kā to pirmrindnieks), kas tiek administratīvi koriģēts ar procentu likmju izmaiņām vai vēl brutālāk – ar drukājamās mašīnas palīdzību.
Rezultātā nauda saražota pārāk daudz un, lai nebūtu liela inflācija un to “kaut kur liktu”, radās dažādi finanšu atvasinājumi, kurā sagrūsta nenormāla naudas masa. Šī pārāk lielā naudas masa ir tas, kas rada krīzes, jo tikko naudas piedāvājums samazinās, tā visa šī “gaisa pils” sāk brukt – ja reiz kaut kur ir liela nauda ielikta, tad ārā no tās tik viegli nemaz nevar dabūt. Bet, ja citur naudu nevar dabūt (centrālā banka aizgriezusi krānu), tad nākas vien ņemt ārā no piramīdas… masveidā… ar visām no tā izrietošajām sekām – tirgus krahs.
Diemžēl tā vietā, lai “tiktu galā” ar centrālajām bankām un to radīto cikliskumu (kāpumi un krīzes), valdības nez kādēļ grib vēl vairāk kontrolēt ekonomiku, radīt vēl sarežģītākas centrālās bankas, kā rezultātā būs vēl lielāki kāpumi un vēl lielāki kritumi.
0
dro 17.08.2011. 10.19
Recesija nav lielākā nelaime, katastrofa būtu, ja sagrūtu pasaules finansu sistēma.
0