Augstākās izglītības padomes vadītājs paredz reģionālo augstskolu galu
Ja praksē ieviestu bijušā prezidenta Valda Zatlera Stratēģiskās analīzes komisijas vadītāja Roberta Ķīļa un ekonomista Vjačeslava Dombrovska ideju, ka nauda seko studentam, divu triju gadu laikā “ar reģionālajām augstskolām būtu cauri”, saka Augstākās izglītības padomes vadītājs Jānis Vētra.
Tad augstākās izglītības attīstība būtu pakļauta impulsīviem lēmumiem, intervijā avīzei “Diena” otrdien saka Vētra.
Kvalitatīvai akadēmiskai izglītībai nepieciešama studentu atlase, pasniedzēju stabilitāte un infrastruktūra. “Nauda seko studentam” principu varot izmantot vien sociālajās zinātnēs, kur neesot infrastruktūras. “Citās jomās, arī mākslā, ir jāsaglabā plānveidīguma elements,” saka Vētra.
2015.gads, viņaprāt, būs robežšķirtne, kas parādīs reģionālo augstskolu dzīvotspēju un to attīstības projektu nākotni, jo tad – posmā starp 2015. un 2020,gadu – būs demogrāfiskā “bedre”, kad fiziski būs mazāk studentu vecuma jauniešu.
Komentāri (15)
Linguistical, SIA 02.08.2011. 09.44
Tipiska savējo čomu interešu aizstāvēšana. Skaidra lieta, ka Ķīļa un Vj. Dombrovska piedāvātais modelis pamatīgi iedragās dažu augstskolu budžetu. Nāksies domāt, kā piesaistīt studentu ne tikai ar budžeta vietu, bet arī ar kvalitāti.
Un mans personīgais novērojums. Tā saucamās reģionālās augstskolas bieži vien “uzražo” daudz kvalitātīvāku “produktu” nekā Rīgas augstskolas. ;)
0
Una Grinberga 02.08.2011. 09.25
Domāju, ka tiem, kas nav spējuši neko darīt, lai sakārtotu augstāko izglītību Latvijā, šoreiz lai paklusē. Vētra pie augstākās izglītības ir jau kopš neatkarības pirmssākumiem un ir līdzvainīgs pie augstākās izglītības zemās kvalitātes.
Un nevajag melst par to, ka reģionālās augstskolas izmirs – piem. Ventspilī un Valmierā ir dažas programmas, kas ir labākas par LU programmām. LLU piedāvā lauksaimniecības studijas. Liepājas pedagoģijas programmas ir labākas nekā Rīgā.
0
Dzintars Kalniņš 02.08.2011. 10.05
Izlasot Vētras kungu prātuļojumu man rodas divas domas – vai nu Vētras kungs uzskata cilvēkus (studentus) par domāt un lemt nespējīgiem radījumiem, kur nav spējīgi izvēlēties sev labāko, vai nu viņš aizstāv “cunftes brāļus”, kuru postpadomju ierastās “siltās” vietiņas var izčabēt reālos konkurences apstākļos?
Ja runājam par infrastruktūras ietilpīgām zinātnēm, tad tur, protams, ir nepieciešams rast risinājumu, lai būtu ilgtspējīga šo jomu attīstība. Šīm studiju programmām būtu jāiet roku rokā ar valsts stratēģisko plānu – kas tad īsti ir tas, ko vēlamies panākt un sasniegt? Absurdi ir tas, ka tas līdz šim vēl nav noticis.
Ja par tādām lietām, kā māksla un citas tamlīdzīgas lietas – šeit būšu diezgan radikāls: manā izpratnē māksla ir ļoti subjektīvs jēdziens un mainoties paaudzēm mainās izpratnes, kas ir māksla. Līdz ar to, es to uztvertu tā kā hobija līmenī, kurš maskējoties aiz tādiem vārdiem kā sabiedrības kultūras līmenis un garīgums patērē neadekvāti daudz līdzekļu ļoti šauram cilvēku lokam. Pieļauju, ka nav daudz cilvēku, kuri zina tādus vārdu kā Brekte, Ivanovs, Iltnere, utt. Attiecīgi, ja cilvēks ir talantīgs un vēlas sevi realizēt ar mākslu – uz priekšu, bet ar pēc iespējas mazāku nodokļu maksātāju naudas izmantošanu.
Nauda seko studentam šo varētu atrisināt. Tieši tāpat, kā ar bērnudārziem – labi, ka mums izdevās pārliecināt RD vadību, ka soļi “nauda seko bērnam” virzienā ir pareizākais risinājums, un jau no vakardienas privātiem ir pieejams līdzfinansējums Ls 93 apmērā.
4
0
0
Atbildēt
+1
0
Atbildēt
+3
-1
Atbildēt
+2
0
Atbildēt
@Māris Freimanis > Dzintars Kalniņš 25.08.2011. 23.10
Jānis Vētra tikai par budžeta naudu cīnās.Studenti ir un paliek augstskolu naudas pelnīšanas veids-nožēlojami!JĀNIS VĒTRA TIK GUDRI SPRIEŽ…LAI PASTĀSTA,CIK VIŅA VADĪTA RĪGAS STRADIŅA UNIVERSITĀTE PROGRAMMĀ APMĀCĪTIE STUDENTI IR NODARBINĀTI!!!
JAUTĀJUMS A.GOD.JĀNIM VĒTRAM:
APMĀCAM,BET ZINĀM,KA DARBA TIRGU VISMAZ 50% ABSOLVENTI NAV VAJADZĪGI???VALSTS NAUDAS PRIEKŠĀ SIRDSAPZIŅA NESĀP? :)
0
Una Grinberga > Dzintars Kalniņš 02.08.2011. 10.24
Dārgo čangal,
mākslas un mūzikas studijas Latvijā ir ļoti augstā līmenī! Mēs taču nevaram atteikties no tā, kas ir labs un atdot naudu tam, kas VARBŪT kādreiz būs labs! Varbūt var paretītināt “mākslas zinātnieku”, “kultūras petnieku” u.c. rindas, kur tiek saražots par daudz, bet visādi citādi šajā jomā mēs vismaz Baltijas valstīs esam topā!
0
Dzintars Kalniņš > Dzintars Kalniņš 02.08.2011. 11.31
@Nasing spešal!
Es tā kā vairāk globālāk (ilgtermiņā) biju domājis – manuprāt, aktuālākais jautājums ir kāda ir valsts stratēģija un kur mēs ejam? Ja māksla un kultūra tiek uzlikts par valsts attīstības svarīgāko stūrakmeni, tad uz priekšu. Realitāte ir tāda, ka māksla ir diezgan subjektīvs jēdziens un tajā ir iesaistīta ļoti neliela sabiedrības daļa un lielākā daļa cilvēku no tā īpaši daudz neiegūst. Kā arī, tie, kuri ir talantīgi, tie vienmēr atradīs iespējas savas prasmes slīpēt un izglītoties.
Ja runājam par kultūru, tad, manuprāt, visredzemākais piemērs, kā neefektīvi tiek izlietota it kā kultūrai paredzētā nauda, ir Gaismas pils. Līdzekļi milzīgi, bet no tā iegūs ļoti neliels cilvēku skaits. Es varbūt vienu reizi aiziešu apskatīties, bet pēc tam tā visa mega dārgā būve būs tikai piemineklis. Un nedomāju, ka tas būs kaut kas tāds, uz ko skries skatīties tūristi no visas pasaules.
0
Una Grinberga > Dzintars Kalniņš 02.08.2011. 11.43
@changalis
Izglītības plānotājiem vienkārši ir jāpārskata atbalstāmo nozaru proporcija, no atbalstāmām nozarēm izslēdzot materiāli mazāk intensīvās un komerciāli izdevīgās. Sociālās zinības vispār jāpārstāj finansēt no valsts budžeta, jo tās nav materiāli intensīvas un jaunajam profesionālim ir iespējams salīdzinoši īsā laikā atpelnīt investīcijas.
Runājot par kultūru, piekrītu – ir jārada piezemēta infrastruktūra nevis “vienas dienas projekti” – ir jāatgriežas pie padomju laika kultūras namu struktūras modernā veidolā. Tādi piemēri, kā plānotā Tabakas fabrika, Spīķeri, Andrejsala – valsts atbalsta infrastruktūras sakārtošanu, bet kultūras cilvēki paši attīsta aktivitātes un piesaista publiku. Valstij ir jāiesiastās tikai tad, ja redz’, ka radošā industrija nespēj pati attīstīties.
0