Lužkovs apstrīd iekļaušanu “melnajā sarakstā”

Bijušais Maskavas mērs tiesā lūdzis atcelt lēmumu, ar ko liegta ieceļošana Latvijā

Bijušais Maskavas mērs Jurijs Lužkovs vērsies ar pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā, lūdzot atcelt lēmumu par viņa iekļaušanu tā dēvētajā “melnajā sarakstā” jeb to personu sarakstā, kurām liegta ieceļošana Latvijā, kā arī uzdot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PMLP) izsniegt viņam uzturēšanās atļauju, vēsta aģentūra LETA.

Kā aģentūru LETA informēja tiesas priekšsēdētājas palīdze Ksenija Novikova, tiesa pieņēmusi izskatīšanai Lužkova pieteikumu pret PMLP, kurā lūgts izsniegt viņam uzturēšanās atļauju Latvijā, taču atteikusies pieņemt izskatīšanai pieteikumu par Lužkova iekļaušanu “melnajā sarakstā”.

Lēmums par atteikumu skatīt pieteikumu šajā daļā pieņemts, jo tiesa konstatējusi, ka Iekšlietu ministrijas (IeM) lēmums, ar kuru Lužkovs iekļauts to personu sarakstā, kam ieceļošana Latvijā ir aizliegta un aizliegums ieceļot noteikts uz nenoteiktu laiku, bijis pārsūdzams ģenerālprokuroram, kura lēmums savukārt bijis galīgs. Ttāpēc Lužkova pieteikums šajā daļā nav skatāms administratīvā procesa kārtībā.

Par atteikumu pieņemt pieteikumu izskatīšanai Lužkovs17.maijā iesniedzis blakussūdzību, kas nosūtīta izskatīšanai Administratīvajā apgabaltiesā. Apgabaltiesa sūdzību pieņēmusi, un to paredzēts izskatīt 12.augustā rakstveida procesā.

LETA jau ziņoja, ka šā gada februārī Lužkovam tika nosūtīts atteikums izsniegt uzturēšanās atļauju Latvijā. Iepriekš Iekšlietu ministre Linda Mūrniece (JL, “Vienotība”) nolēma iekļaut Lužkovu Latvijai nevēlamo personu jeb tā dēvētajā “melnajā” sarakstā.

Telekompānijas “TV3” raidījums “Nekā personīga” janvārī vēstīja, ka Lužkovs vēlas pārcelties uz dzīvi Latvijā. Neilgi pirms jaunā gada viņš Latvijas vēstniecībai Krievijā iesniedzis lūgumu piešķirt uzturēšanās atļauju. Lužkovs esot kļuvis par baņķieri un ieguldījis naudu “Rietumu bankas” kapitālā.

Lužkovs vairākas reizes ir bijis Rīgā un izcēlies ar Latvijai nelojāliem uzskatiem – vēl rudenī viņš izteicās, ka krievu valodai būtu jābūt otrai valsts valodai.

Savu lūgumu pēc uzturēšanās atļaujas Lužkovs pamatojis ar to, ka ieguldījis likumā noteikto summu – 200 000 latu – “Rietumu bankas” subordinētajā pamatkapitālā, kā arī viņam Latvijā piederot nekustamais īpašums. Pārbaudot Lužkova iesniegumā norādīto dzīvesvietu, varasiestādes atklājušas, ka tā atrodas kādā noliktavas ēkā Jūrmalā.