Oligarhu lietā iesaistītas 11 personas, arī 6 amatpersonas

Lemberga seifu izdodas atmūķēt tikai ar trešo mēģinājumu; nekā svarīga tajā neatrod

Tā saucamajā oligarhu lietā kopumā ir iesaistītas 11 personas, tajā skaitā sešas amatpersonas, pirmdien žurnālistiem paziņoja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka vietniece Juta Strīķe, vēsta aģentūra LETA.

Lietā figurē 26 komercsabiedrības, izteikti pieci lūgumi pēc ārvalstu palīdzības. Lietas izmeklēšanas laikā jau veiktas 42 kratīšanas, kuras var vērtēt kā sekmīgas, jo iegūta virkne priekšmetu un dokumentu, kas ir būtiski lietas tālākā virzībā, norādīja Strīķe. Viņasprāt, tas arī apstiprina, ka kratīšanām izvēlētais laiks un apstākļi no izmeklēšanas puses esot bijuši pareizie.

Viņa norādīja, ka izmeklētāji šajā lietā sākuši darboties jau sen, taču nekonkretizēja precīzu laiku.

KNAB priekšnieks Normunds Vilnītis preses brīfingā runāja maz. Viņš sacīja, ka par kratīšanām uzzinājis tikai no preses, jo pagājušajā nedēļā atradies atvaļinājumā ārzemēs. Pirmdien Vilnītis šīs lietas sakarā esot nolēmis tikties ar ģenerālprokuroru Ēriku Kalnmeieru.

Atbildot uz jautājumu, kāpēc Vilnītis nav atgriezies no atvaļinājuma, kad uzzinājis, ka viņa vadītais birojs veica tik apjomīgas kriminālprocesuālās darbības, viņš sacīja, ka nav vēlējies radīt iespaidu, ka ir pastiprināti ieinteresēts šīs lietas izmeklēšanā.

Strīķe pauda nožēlu, ka patlaban spēkā esošā kārtība, kad Saeimai jālemj par kratīšanas atļauju kāda no Saeimas deputātiem, izslēdz iespēju, ka pats iesaistītais parlamentārietis varētu neuzzināt par kriminālprocesu, kurā viņš ir iesaistīts, un par izmeklēšanas darbībām, kuras pret viņu ir plānots veikt. Tomēr KNAB priekšnieka vietniece norādīja, ka iepriekš esot izdevies veikt vairākas veiksmīgas kratīšanas arī tādos gadījumos, kad personas, pie kurām kratīšanas izdarītas, par tām ir zinājušas vai nojautušas jau iepriekš.

Jautāta, kādas personas bija informētas par pagājušajā nedēļā veiktajām kratīšanām, Strīķe atbildēja, ka par to zinājuši vienīgi izmeklētāji, prokuratūra un tiesa. Ne Valsts prezidents, ne Ministru prezidents par to nav bijis iepriekš informēts.

Uz žurnālistu jautājumu, vai KNAB būs jālikvidē, ja oligarhu krimināllieta izgāzīsies, Strīķe atbildēja, ka šī korupcijas lieta neizgāzīsies.

Par vienu no pirmajiem, kura īpašumā veikta kratīšana, bija Ventspils mērs Aivars Lembergs (“Latvijai un Ventspilij”). Pirmdien ap pulksten 16 KNAB darbiniekiem beidzot izdevies atvērt viņam piederošo seifu viņa darba kabinetā. Darbinieki nav paņēmuši neko no atrastajiem dokumentiem. Tajā atradušies vien “ļoti veci dokumenti no 1996. un 1999.gada”, aģentūrai LETA apgalvoja Lemberga advokāte Sandra Sleja.

Četri KNAB piesaistītie speciālisti pirmdien seifu, urbjot un zāģējot, centās atvērt vairākas stundas – jau no pulksten 11.30. Seifu izdevās atvērt tikai ar trešo piegājienu – iepriekšējie divi mēģinājumi pagājušajā nedēļā beidzās bez rezultātiem. Tā kā KNAB 25.maijā veiktās kratīšanas laikā Lembergs nespēja atcerēties seifa kodu, nācās meklēt risinājumu, kā tomēr seifu atvērt.

Kā ziņots, KNAB vērienīgās kratīšanas ar tā dēvētajiem oligarhiem saistītajos īpašumos trešdien veicis saistībā ar 20.maijā ierosinātu kriminālprocesu pēc Krimināllikuma pantiem par kukuļņemšanu, kukuļdošanu, noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un valsts amatpersonām likumā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu.

KNAB izmeklētāji veica kratīšanu aptuveni 40 objektos, tajā skaitā pie Ventspils mēra Aivara Lemberga (“Latvijai un Ventspilij”) un ar Andri Šķēli (TP) saistītos uzņēmumos. KNAB bija lūdzis atļauju veikt kratīšanu arī Saeimas deputāta Aināra Šlesera (LPP/LC) dzīvesvietā, taču Saeima ceturtdien nolēma neatļaut KNAB veikt kratīšanu deputāta īpašumā. Tieši pēc šī deputātu lēmuma Valsts prezidents Valdis Zatlers sestdien paziņoja, ka rosina atlaist Saeimu.

Kā ziņots, no KNAB izplatītās informācijas noprotams, ka izmeklētāju uzmanības centrā ir Šlesers, bet kratīšanas pie Lemberga un Šķēles firmā bijušas saistītas ar šo izmeklēšanu. Sīkāku informāciju Strīķe nesniedza.

KNAB sāktajā kriminālprocesā esošie materiāli saturot ziņas par to, ka Šleseram slēpti pieder kapitāldaļas vienā no lielākajiem Rīgas ostas termināliem – SIA “Rīgas Tirdzniecības osta”, aviokompānijas “airBaltic” līdzīpašniecē – SIA “Baltijas aviācijas sistēmas” – un vēl virknē, galvenokārt ar nekustamo īpašumu biznesu saistītos, uzņēmumos – SIA “Zaķusala Estates”, SIA “Jaunrīgas attīstības uzņēmums”, SIA “Euroline” un SIA “Abi krasti”. Šlesers savā valsts amatpersonas deklarācijā nav norādījis, ka viņam pieder kapitāla daļas minētajos uzņēmumos, un apgalvo, ka īpašnieks ir viņa draugs un biznesa partneris Viesturs Koziols.