Savākti 10 000 parakstu par krievu kā otro valsts valodu

Parakstu vākšanas organizatori CVK tos pagaidām vēl neiesniegs

Saskaņā ar nacionālboļševiku Vladimira Lindermana un Jevgēnija Osipova vadītās biedrības “Dzimtā valoda” datiem uz 2011.gada 19.aprīli ir savākti 10 377 paraksti par krievu valodu kā otro valsts valodu Latvijā, vēsta biedrība.

Paraksti gan vēl netiks iesniegti Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK), jo tas būtu taktiski neapdomāts solis, teikts organizācijas paziņojumā. Biedrība uzskata, ka tādā gadījumā nākamais parakstu vākšanas raunds, kurā būtu nepieciešams savākt vairāk nekā 153 tūkstošus parakstu, tiktu nozīmēts uz vasaru, jūliju, kad tas nebūtu viegli izdarāms. Līdz ar to nolemts pagarināt parakstu vākšanas kampaņu līdz šī gada augusta sākumam. Tādā veidā otrā parakstu vākšanas kārta varētu sākties septembrī vai oktobrī, kad būtu lielāka varbūtība iegūt nepieciešamo parakstu daudzumu.

Par krievu valodu kā otro valsts valodu Latvijā parakstījušies daudzi latvieši, aģentūrai BNS pastāstīja organizācijas „Dzimtā valoda” pārstāvis Jevgēnijs Osipovs. Viņš norādīja, ka pašlaik nevarot pateikt, vai par krievu valodas kā otrās valsts valodas nostiprināšanu Satversmē parakstījušies vairāki simti vai tūkstoši latvieši, vien atzīstot, ka pats bijis pārsteigts, izdzirdot rindā pie notāra, kur apstiprināti paraksti, arī latviešu valodu. “Sākumā biju ļoti pārsteigts, taču pēc tam daudzi latvieši man personīgi zvanīja un interesējās, kur var parakstīties,” sacīja Osipovs.

Osipovs uzskata, ka latviešu tautības iedzīvotāji šādi rīkojušies, jo noguruši no esošās valsts varas, kas sevi pozicionē kā nacionālistisku. “Cilvēki ir noguruši no nabadzības, no tā, ka viņiem jābrauc strādāt uz ārzemēm. Viņi cer, ka, krievu valodai kļūstot par oficiālu valsts valodu, kaut kas mainīsies arī valsts varā. No pašreizējās valdības viņi neko labu vairs negaida,” teica “Dzimtās valodas” pārstāvis.

No 20.aprīļa līdz 1.augustam parakstu apliecināšana par krievu valodu kā otro valsts valodu notiks pie tiem pašiem zvērinātiem notāriem kā līdz šim. Tomēr visiem tiem Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēsies parakstīties par krievu valodu būs jāmaksā 2 latus par notāra pakalpojumiem.

Parakstu vākšanas galvenie iniciatori no biedrības “Dzimtā valoda” ir Vladimirs Lindermans (priekšsēdētājs), Jevgēnijs Osipovs, Aleksandrs Gapoņenko un Eduards Svatkovs.

Apvienība “Saskaņas centrs” (SC) pilnībā norobežojas no biedrības “Dzimtā valoda” iniciatīvas panākt Satversmes grozījumus, lai krievu valodai noteiktu valsts statusu, aģentūrai BNS uzsvēra SC Saeimas frakcijas vadītāja vietnieks Valērijs Agešins.

Apvienībā to uzskata par atbildes rīcību “Visu Latvijai!” iniciatīvai par izglītību Latvijas skolās tikai valsts valodā, un tā neatbalsta nevienu no tām. “”Saskaņas centrs” norobežojas no šīs iniciatīvas, līdzīgi kā no Nacionālās apvienības ierosinājuma. Abas papildina viena otru – biedrības “Dzimtā valoda” parakstu vākšana ir pretreakcija, atbildes solis “Visu Latvijai!” panākt mācības tikai latviešu valodā,” uzskata SC pārstāvis.

SC programmā sacīts, ka apvienība iestājas par krievu kultūras un krievu valodas atzīšanu. Agešins paskaidroja, ka ar to saprotama krievu valodas lietošana pašvaldībās, lai gados vecāki cilvēki pakalpojumu varētu saņemt arī krieviski, taču, viņaprāt, to var noregulēt pašvaldībās un nav jāiet Satversmes grozījumu ceļš. “Mēs iestājamies par latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu. Starp citu tas teikts arī Saeimas deputāta zvērestā. Paralēles nevilkt. Mēs stingri norobežojamies no “Dzimtās valodas” aktivitātēm un nekādu atbalstu viņiem nesniedzam,” uzsvēra deputāts.

Jāpiebilst, ka vasaras sākumā plānots rīkot parakstu vākšanu par Nacionālās apvienības rosinātajiem grozījumiem par izglītību tikai latviešu valodā. Vienlaicīgi ar šo parakstu vākšanu notiktu arī sabiedrības nostājas skaidrošana par sociālo pabalstu griestu noteikšanu līdz 2014.gadam.