Krievijas transporta ministrs projekta īstenošanai rosina piesaistīt privātus investorus
Ideja par ātrvilcienu Rīga-Maskava sākusi piezemēties un ir skaidrs ka, visdrīzāk, tas nebūs klasisks ātrvilciens ar ātrumu 200 – 250 kilometru stundā, bet gan vai nu palielināts ātrums uz esošajām sliedēm un samazināts laiks muitas un robežšķērsošanas procedūrās, vai arī vienā posmā izbūvētas esošajām paralēlas sliedes, noskaidrojis žurnāls “Ir”.
Ceturtdien satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) Rīgā tiekas ar Krievijas transporta ministru Igoru Ļevitinu, un viena no sarunas tēmām ir tālākie soļi potenciālā ātrvilciena būvē. Visticamākais iznākums ir vienošanās par kopēju eksportu līmeņa darba grupu, kas turpina pētīt iespējas. Ar Ļevitinu nesen Maskavā tikās Rīgas mērs, un viņam tuvs avots apliecina, ka Krievija nedomā būvēt klasisko ātrvilcienu satiksmi. “Viņi nav traki. Ātrvilcienu pasažieriem neviens nebūvēs, jo nav ekonomiska pamatojuma, bet esošā līnija ir pārslogota ar kravām, veca un lēna,” saka informētā persona. “Runa varētu būt vai nu par esošo ceļu rekonstrukciju vai vēl vienu paralēlu līniju.”
Pie tādas atziņas nonākusi arī Auguļa izveidotā darba grupa, kas sāka darbu pēc Valsts prezidenta vizītes Maskavā, kur it kā pēkšņi uzpeldēja šī ideja. Brauciena laiku varētu krietni samazināt, ja vilciens pusotras stundas nestāvētu robežstacijās un darbotos kopēja muitas un robežkontrole, kā arī uzlabojot sliežu ceļus un palielinot ātrumu. “Lai laiks ceļā nepārsniegtu septiņas stundas, pietiek ar vidējo ātrumu 131 km/h. Krievijas pusē vietām pašlaik ir 50-60,” saka Aija Poča no Latvijas dzelzceļa (LDz).
Taču LDz aplēses liecina, ka tas ir ļoti dārgs projekts. “Pēc ekspertu aptuvena vērtējuma, lai pārveidotu un uzlabotu esošo līniju Latvijas teritorijā, būtu nepieciešami divi miljardi eiro, bet jaunas līnijas izmaksas būtu 1,5 – 2,8 miljardi eiro, neskaitot zemju atsavināšanu un pašus vilcienus,” teica Poča.
Ir skaidrs, ka vienlaikus atļauties šo un projektu “Rail Baltica”, kas Baltiju savienotu ar Eiropas dzelzceļa sistēmu, Latvija nevar. Auguļa jaunā pieeja ir mēģināt ES finansējumam lobēt abus, pamatojot, ka Rīga-Maskava varētu palielināt pasažieru plūsmu arī otrajam maršrutam un samazināt zaudējumus. Taču eiroparlamentārietis, bijušais satiksmes ministrs Roberts Zīle (TB/LNNK) un “Vienotības” politiķi izteikuši aizdomas, ka patiesā interese ir “noraut” “Rail Baltica” projektu un naudu novirzīt esošajam Austrumu-Rietumu koridoram, pa kuru nāk viss Latvijas dzelzceļa tranzīts. Žurnāls “Ir” arī norāda, ka priekšstats par Rīga-Maskava projekta pēkšņo parādīšanos ir maldīgs. Jau no valdības deklarācijas redzams, ka Zaļo un zemnieku savienība sistemātiski virza “Rail Baltica” dibenplānā un uzsvaru liek uz Austrumu-Rietumu tranzītu.
Ceturtdien pēc tikšanās ar ekonomikas ministru Arti Kamparu (JL, “Vienotība”) Krievijas transporta ministrs Igors Ļevitins pauda viedokli, ka ātrgaitas dzelzceļa satiksmes izveidošanā starp Rīgu un Maskavu varētu piesaistīt privātos investorus.
Kā skaidroja Ļevitins, abu valstu dzelzceļa kompānijām šobrīd uzdots izvērtēt dažādus iespējamos risinājuma varinatus, kā arī to iespējamās izmaksas. “Mēs šobrīd esam izsmēluši dzelzceļa caurlaides spēju šajā virzienā, vairāk nav iespēju to palielināt, bet kravu apjoms ir lielāks, nekā iespējas pārvadāt, līdz ar to mēs redzam potenciālu attīstībai,” sacīja Ļevitins.
Vaicāts, cik lielas investīcijas Krievija būtu gatava investēt šajā projektā, Ļevitins atbildēja, ka šādu projektu varētu īstenot pēc publiskās – privātās partnerības principa. “Tas nenozīmē, ka Krievija un Latvija ieguldīs savu naudu. Saskaņā ar tiem aprēķiniem, ko mēs veiksim, investoriem varētu būt interesanti nākt ar savu ieguldījumu šajā projektā. Pieredze šādu projektu īstenošanā mums jau ir – tas ir [līnijā] Helsinki – Sanktpēterburga, kas tika finansēts daļēji no valsts budžeta, privāto kompāniju un dzelzceļa kompāniju līdzekļiem. Tas bija kopīgs projekts. Mēs ceram, ka pēc aprēķinu veikšanas, privātās kompānijas varētu piesaistīt arī šī projekta realizācijai. Kravas plūsma, kas ir šajā virzienā, tas ir galvenais. Ja plūsma ir, tad privātais bizness tur piedalīsies, un mēs redzam šādu plūsmu, “ pauda Ļevitins.
Savukārt ekonomikas ministrs Artis Kampars bija izvairīgs par to, kā Latvija varētu finansēt šo projektu un “Rail Baltic”. “protams, Latvijas pues viena pati to nevarēs finansēt, “ sacīja Kampars, uzsvērdams, ka šobrīd projekts ir izpētes stadijā un ir pāragri runāt par finansējumu.
Kā novēroja Ir.lv, Kamparu un Ļevitinu sarunās pavadīja viens no bagātākajiem Krievijas cilvēkiem- “Alfa bankas” akcionārs Pjotrs Avens, kā arī Valsts prezidenta padomnieks Vasilijs Meļņiks. Viņi sarunās piedalās kā Latvijas-Krievijas sadarbības padomes pārstāvji, noskaidroja Ir.lv.
Komentāri (24)