Nemiernieki apšauda ar raķetēm Kadafi karaspēka pozīcijas Lībijas austrumu daļā. Foto Manu Brabo EPA/LETA
Piedāvājums Latvijas iekšpolitiskajai pozicionēšanai ārpolitikā
Neviens neapstrīd, ka Latvija ir maza valsts un tai jau pēc definīcijas nevar būt un, galvenais - nevajag būt interesēm katrā pasaules reģionā, katrā valstī vai organizācijā. Rezultātā Latvija var atļauties noteiktu luksusa preci - iespēju nepaust viedokli par katru notikumu vai parādību starpvalstu attiecībās. No lielvalstīm šāda klusēšana tomēr tiktu uztverta ar bažām vai kā līderības trūkuma pazīme. Tomēr Latvijai var būt un vajadzētu būt viedoklim. Pat ja to nedzird vai neuzskata par uzklausīšanas vērtu, tas ļautu pašai valstij un tās iedzīvotājiem pašiem sevi definēt un izprast starptautiskajā sistēmā.
Lībijas krīze šajā nav izņēmums, bet gan vēl viens piemērs. Ārlietu ministra viedoklis ir bijis, ka „ ka Latvija šajā procesā piedalīsies kā atbildīga ANO un NATO dalībvalsts, esmu paudis atbalstu Koalīcijas mērķiem, tās vienotai un apņēmīgai rīcībai". Neskatoties uz atsevišķiem nosodījumiem par Pulkveža Kadafi rīcību vai komentāriem par situāciju Ēģiptē vai Tunisijā, ministrs ir atturējies no plašākas diskusijas uzsākšanas Latvijā vai skaidras Latvijas nostājas definēšanas „arābu pavasara" ietvaros kopumā.
