Neizbēgamā Kopenhāgena • IR.lv

Neizbēgamā Kopenhāgena

3
Gatis Gāga Vernera Heizenberga lomā. Foto — Gints Mālderis

Lugas Kopenhāgena iestudējumā uz skatuves redzam divus neapstrīdamus fizikas ģēnijus un reizē – nožēlas vērtus gļēvuļus 

Jaunajā Rīgas teātrī iestudētās angļu dramaturga Maikla Feina lugas pamatā ir reāli fakti, kad 1941.gada rudenī pēc tikšanās Kopenhāgenā izjuka divu 20.gadsimta fizikas ikonu – Nīlsa Bora (Ģirts Krūmiņš) un Vernera Heizenberga (Gatis Gāga) – zinātniskā un personīgā draudzība. 

Virspusēji skatoties, tandēma izjukšanas iemesli liekas triviāli un pašsaprotami – Heizenbergs tolaik sadarbojās ar Hitlera režīmu un strādāja pie Vācijas atomu pētniecības programmas, savukārt dāņu zinātnieks Bors, kurš turklāt bija pa pusei ebrejs, ienīda hitlerisko režīmu un bija sācis slepenu sadarbību ar sabiedrotajiem. Tomēr abu zinātnieku biogrāfiju pētniekiem palicis neatbildēts jautājums – kāpēc Heizenbergs ieradās apciemot savu bijušo skolotāju laikā, kad frontes līnija jau bija vairāk nekā skaidra, un kāda ir bijusi viņu sarunas būtība, it sevišķi tāpēc, ka abi pēckara gados to interpretējuši pilnīgi pretēji. Heizenbergs apgalvoja, ka ieradies brīdināt savu kolēģi par briesmām, ar ko draud Vācijā (un jebkurā citā valstī) veicamie atomu skaldīšanas pētījumi. Savukārt Bors uzskatīja šo vizīti par mēģinājumu viņu savervēt hitleriskās Vācijas atomprogrammas realizēšanai. Patiesību acīmredzot mēs vairs nekad neuzzināsim, bet šī intriga ļāvusi lugas autoram izvērst savu stāstījumu. Stāstu par izvēles brīvību un atbildību. Vai, precīzāk sakot, par bēgšanu no atbildības. 

Žans Pols Sartrs ir teicis, ka cilvēks ir notiesāts uz brīvību. Un par savu brīvo izvēli pēc tam viņš atkal tiks tiesāts. Bet jebkurš notiesātais, kā zināms, par katru cenu mēģina attaisnoties. Manuprāt, tieši par to ir šī luga – par taisnošanos un par pašapmānu, kas ar to neizbēgami saistīts. Heizenbergam saruna ar skolotāju ir vajadzīga, lai nodrošinātu liecinieku saviem it kā pareizajiem nolūkiem, lai iesakņotu versiju par to, ka viņš īstenībā no iekšienes sabotē hitleriešu mēģinājumus izveidot atombumbu (un tajā pašā laikā pinas iekšējās pretrunās starp «negribu» un «nemāku»). Savukārt Boram ir vajadzīgs vainīgs (un tikai vainīgs!) Heizenbergs. Jo, pateicoties likteņa ironijai, Heizenbergs vāciešiem bumbu taisīja, bet neuztaisīja, taču Bors personīgi piedalījās amerikāņu projektā, kas beidzās ar simtiem tūkstošu cilvēku nogalināšanu atombumbu sprādzienos Hirosimā un Nagasaki. 

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu