Viņš nav Džeks Nikolsons, kas taisa filmas kā pieminekļus sev. Reiz spožā igauņu kinozvaigzne Lembits Ulfsaks nodevies lasīšanai un Ķiršu dārzā spēlē Firsu
Lembits Ulfsaks (63), mums labāk pazīstams kā Paganels no padomju laika filmas Kapteiņa Granta bērni vai Tils no Tila Pūcesspieģeļa, ir vīlies, dzirdot, ka latvieši vairs diez ko nejoko par igauņiem, bet gandrīz reliģiski sākuši ticēt, ka kaimiņos viss ir labāk. Kādi tur vairs joki. «Protams, protams, pat kaimiņi mums ir labāki,» tēlotā nopietnībā atbild aktieris, kad aicinu viņu pusdienās. Tām viņam nav laika, jo esot pārāk aizņemts teātrī, bet rīta kafiju sarunāt varot.
Jaunākajai latviešu paaudzei Ulfsaks nav tik pazīstams, viņu vecākiem gan. Padomju laika Igaunijas kinozvaigzne, kurš spēlējis desmitos filmu un TV seriālu gan dzimtenē, gan ārzemēs. 2001.gadā arī latviešu un igauņu kopražojumā Labās rokas. Ulfsaks būs redzams arī Latvijas un Krievijas ieilgušajā kopražojumā Jevgeņija Paškevica filmā Golfa straume zem leduskalna, kam uz ekrāna vajadzētu iznākt šogad. Bērnu iemīļotās multfilmas Lote no Izgudrotāju ciema igauņu versijā viņš ierunājis arī kaķēnu Oskaru, bet diendienā strādā Igaunijas Draamateater.
Gaidot aktieri Rēveles kafejnīcā, kas atrodas starp viņa darba vietu un staļinlaiku arhitektūras paraugu, majestātisko Soprus (Draudzība) kinoteātri Tallinas vecpilsētā, agrā rīta stundā šķirstu avīzi un mēģinu saprast, kas tajā rakstīts par NO99 teātri, kura grāvējs Gorjačije estonskije parņi Nacionālajā teātrī Rīgā nu pārtapis par Čīkstošo klusumu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.