Pamosties svešā vannā ar ledu • IR.lv

Pamosties svešā vannā ar ledu

5
Zīmējums — Reinis Pētersons
Ieva Alberte

Cik patiess ir stāsts par vīrieti bez nieres, un kāpēc cilvēki tam tik ļoti tic?

Teju mēnesi cilvēki cits citam aizrautīgi stāsta par puisi, kam nezinot izgriezta niere. To apcer televīzijā un presē. Baisais stāsts dzīvo arī virtuālu dzīvi, jo kļuvis par ķēdes vēstuli. Es šo stāstu uzzināju kādā dzimšanas dienas ballē.

«Tu varbūt neticēsi, bet…» Jaunā Rīgas teātra aktieris Ģirts Krūmiņš, pavilcis mani stūrī, pusčukstus sāka stāstu par kādu puisi, kurš pēc dzīrošanas klubā atmodies svešā mājā vannā ar ledu. Uz vannas malas bijusi zīmīte, kas vēstījusi, lai zvana policijai. Viņš tā arī darījis. Policists licis paskatīties, vai puisim sānos nav pēcoperācijas rētas un caurulītes. Bija.

«Ivars man to stāstīja. Tu tam tici?» Krūmiņš jautāja. Ar savu stāstīšanas manieri viņš mani bija burtiski anestezēja. Atbildēju, ka ticu. Es, kura labi zina, ka nieru transplantācijai vajadzīgs ilgs saderības izpētes laiks un ka sižets par izgrieztu nieri un vannu ar ledu manīts filmās.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu