Cenas sporta preču veikalos saglabātas iepriekšējā līmenī vai pat samazinātas
Šogad, salīdzinot ar pagājušo gadu, pieaudzis pieprasījums pēc distanču slēpēm un tām nepieciešamā inventāra, sporta preču tirgotāju sacīto apkopojusi aģentūra BNS.
Veikalu "Sportlat" valdes priekšsēdētājs Gundars Upenieks klāstīja, ka kopumā pieprasījums pēc visa distanču slēpošanai nepieciešamā, salīdzinot ar iepriekšējā gada novembri, pieaudzis par 15%. Piemēram, slēpju profesionālai sagatavošanai u smērēšanai uzņēmumā darbā pieņemts vēl papildu darbinieks.
Upenieks vienlaikus uzsvēra, ka šajā laikā slēpošanas sezonai gatavojas jomas lietpratēji, kkuri precīzi zina, ko vēlas. "Nākamais intereses vilnis ir saistīts ar laika apstākļiem – līdzko Rīgā un Pierīgā sāks darboties visas mākslīgi veidotās trases, interese strauji pieaugs," prognozēja Upenieks.
"Sportlat" valdes priekšsēdētājs minēja, ka sezonu kopumā varēs vērtēt tikai pavasarī. "Jāņem vērā, ka pagājušā gada sniegotā ziema daudzus cilvēkus atgrieza distanču slēpošanas trasēs," viņš sacīja un piebilda, ka šī tendence saglabāsies.
Komentējot ziemas preču cenas, gan Upenieks, gan veikalu “Sport 2000” mārketinga vadītāja Laura Lapiņa apgalvo, ka cenas šajā sezonā, salīdzinot ar laiku pērn nav mainījušās. "Aktīvās atpūtas cienītāji visu nepieciešamo var iegādāties par cenām, kas būtiski neatšķiras no pērnajām vai pat ir nedaudz zemākas. Savukārt lielāko ražotāju jaunās šā gada kolekcijas, protams, ir dārgākas," paskaidroja Upenieks.
Pēc Lapiņas teiktā, cenas veikalu tīklā nav celtas, salīdzinot ar pagājušo gadu. "Esam centušies nodrošināt ļoti plašu inventāra klāstu, sākot sadarboties ar jauniem piegādātājiem, lai nodrošinātu gan apģērbu, gan inventāru sākot no lētākā līdz dārgākajam," piebilda Lapiņa.
Tikmēr veikalu "Sport 2000" mārketinga vadītāja Laura Lapiņa atklājusi, ka pieprasījums pēc distanču slēpēm un tehniskās ziemas sporta apakšveļas ir dubultojies, īpaši dārgajā segmentā. "Esmu pārliecināta – ja ziema būs, cilvēki pirks vairāk nekā pagājušajā gadā," viņa uzvēra.
Lapiņa norādīja, ka veikalam ziemas sezona sākās jau pagājušās ziemas sezonas beigās. "Ļoti liela pircēju daļa pēc pagājušās sezonas "bēdīgajiem noliktavas stāvokļiem" laicīgi sāka pasūtīt preces šai ziemai," viņa minēja, atgādinot, ka pagājušajā ziemā visas Eiropas noliktavas jau ziemas sākumā bija tukšas no slēpju krājumiem, tāpēc pircēji jau pavasarī pieteica slēpju pasūtījumus, īpaši dārgo sacensību slēpju zābakus.
Komentāri (20)
Leons Palins 06.12.2010. 09.40
Skaisti, ka distanču slēpošana atdzimst. Slalom.lv
0
edge_indran 08.12.2014. 19.45
——-Andrejs Slucāns:”Latviešu leģionāri cīnījās pret pareizo ienaidnieku.”
===============================================================================
Latviešu leģionāru vairākums tika nelikumīgi, piespiedu kārtā mobilizēti – tāpēc darba frontē pret “pareizo ienaidnieku” cīnījās arī pēc 1945.g.9.maija. Kopējs darbs kopēja mērķa labā – Latvijas atjaunošanai – vienoja daudzus bijušos pretiniekus:
“Manu un daudzu manu vienaudžu jaunību izpostīja karš.(..)
Sākām vārda vistiešākajā nozīmē klajā laukā un tukšā vietā.(..)Tagadējā Druvas ciematā, kas savu nosaukumu aizguva no kopsaimniecības, viss – dzīvojamās ēkas, vidusskola, sporta nams, asfalta rūpnīca un ražotnes – tika uzcelts kopsaimniecības laikā. Celtniecības brigādē vien pastāvīgi strādāja ap trīssimt vīru.”
Mēs tikai nopietnāk strādājām. Saruna ar Jāni Rubuli(1927), kas bija Saldus rajona kopsaimniecības “Druva” priekšsēdētājs (Latvijas Avīze, 17.11.2011.)
0
edge_indran 08.12.2014. 19.28
———Andrejs Slucāns:”(..)Tie ir nesalīdzināmi lielumi. Jaunieši, kas godina leģionārus, nemeklē ienaidniekus tusiņam. Ienaidnieki ir mums visapkārt – nelikvidētās okupācijas sekas. 9. maijs ir to afišēšanās un pozicionēšanās – zīmols.”
===============================================================================
Lai dzīvo 9.maijs – Eiropas diena!
https://www.youtube.com/watch?v=5FAyLag5cog
“Katru gadu 9. maijā tiek svinēta Eiropas diena. Datums Eiropas dienai tika izvēlēts 1986. gadā, atceroties 1950. gada 9. maija deklarāciju. Šajā dienā Parīzē R. Šūmans, apzinoties trešā pasaules kara draudus, kas varētu aptvert visu Eiropu, starptautiskajai presei nolasīja deklarāciju, kurā Francija, Vācija un citas Eiropas valstis tika aicinātas apvienot savu ogļu un tērauda ražošanu kā „pirmo pamatakmeni Eiropas federācijas izveidē”.
R. Šūmans teica: „Pasaules mieru nav iespējams nosargāt bez radošām pūlēm, kas ir samērīgas ar briesmām, kuras to apdraud. (..) Eiropu neizveidos uzreiz vai saskaņā ar vienotu plānu. To veidos konkrēti sasniegumi, kas pirmām kārtām radīs de facto solidaritāti. Eiropas tautu apvienošanās labad ir jāizbeidz gadiem ilgušais Francijas un Vācijas pretnostatījums.”
http://ec.europa.eu/latvija/eu_brief/eu_50/index_lv.htm
0