Problēmas un jautājumi, ko Latvijas žurnālisti sev neuzdod
Gandrīz 40 reizes man nācās teikt – “nē”, sacīju tikai dažus pārliecinātus “jā”, nesen atbildot uz Eiropas, ASV un arābu valstu mediju atbildības prakses pētījuma 70 jautājumiem. Kad biju iedziļinājusies jautājumos, sapratu, ka tie attiecas uz gandrīz visām aktuālajām Latvijas mediju sistēmas problēmām. Vēl nepatīkamāka bija atskārta, ka lielāko daļu pētījumā uzdoto jautājumu mēs sev nemaz neuzdodam.
Pirmais akcionāru kodekss
Jautājumi, kas testēja mediju atbildības un uzticamības līmeni, lika it kā pavilkt svītru pēdējiem pāris mediju vidē trauksmainajiem gadiem.
Virs šis svītras pozitīvajā sadaļā bija daži “jā”, kas attiecās uz jautājumiem par mediju īpašnieku atbildības pašdefinēšanu, diskusiju vietnēm par mediju saturu. Nekas daudz, bet šajā sarakstā bija prieks iekļaut uzņēmuma “Cits medijs” vēsturisko, Latvijas mediju vēsturē pirmo akcionāru ētikas kodeksu par atbildību un redakcionālās neatkarības garantēšanu. Turpat liekami vairāku redakciju veidoti ētikas kodeksi, piemēram, BNS, Latvijas Radio, Latvijas Televīzija, ''Diena'', ''Ir'', kas tiek ievēroti. Vēl pozitīvo jaunumu sarakstā ir nesen izveidotā vietne mansmedijs.lv, arī gadiem ilgi koptā mediju kritikas sadaļa portālā politika.lv.
Nestandarts un cenzūra
Zem pavilktās svītras pulcējas nesenie notikumi, kas iezīmējuši svarīgas tendences. Īpašnieku un redaktoru vairākkārtēja un arī traumatiska maiņa (''Diena'', ''Telegraf'', ''Mediju nams''). Dažu mediju atklāta vai slēpta partiju atbalstīšana pirms vēlēšanām, būtībā partejiskas preses prakses atgriešanās – LNT, kā arī avīzes ''Čas'' un ''Vesti Segodnja'', kuru žurnālisti vienlaikus arī kandidēja Saeims vēlēšanās.
Tam visam līdzās – neslēpta satura komercializācija, redakcijas un apmaksātā satura saplūšana, reklāmas krituma apstākļos piekrītot jebkādiem maksātāju noteikumiem veidot “bonusus”, “īpašos piedāvājumus”, “nestandarta risinājumus”. Kā kulminācija – atklāta cenzūras izmantošana mediju organizācijas vadībā un tāda redaktora atlaišana , kas nepiekrita viena politiskā spēka veicinātām cenzūras formām – ''Telegraf'' redaktors Aleksandrs Krasņitskis. Tās ir sistēmiskas pārmaiņas, kurās pieaug angažētu mediju īpatsvars, samazinās – neatkarīgu, principiālu, atbildīgu mediju skaits un ietekme.
Pārāk viegli
Sekojot šiem un citiem notikumiem, ievēroju divas likumsakarības. Pirmā – cik tas viegli izdevās! Cik pārsvarā mierīgi sabiedrība uztvēra pārmaiņas un notikumus, kas bija mediju lietotājiem nedraudzīgi. Neviens no tiem medijiem, kas tika pieminēts saistībā ar iespējamo negodīgumu, kādu interešu aizstāvēšanu, darbošanos šauru īpašnieku interešu labā, publicitātes priekšrocību došanu kādai partijai, nav īpaši zaudējis auditoriju. Mans skaidrojums: esam pieraduši, pat sliktāk – domājam, ka tas ir normāls mediju pastāvēšanas stils.
Mediju atbildība, neatkarīga žurnālistika, objektivitāte, sabiedrības tiesības saņemt kvalitatīvu un neietekmētu informāciju arī profesionāļu vidē reizēm tiek uzskatīti par abstraktiem jēdzieniem, kam nav nekāda sakara ar skaidri noteikto redakcijas “virzienu”, īpašnieku prioritātēm vai gaumi. Diemžēl arī daļai žurnālistu, baidoties par savām darba vietām, jāpiekrīt un jāpakļaujas savai profesijai pretdabiskiem darba noteikumiem. Tomēr sabiedriskie mediji, reģionālie laikraksti, TV5 un TV3 ziņu veidotāji, kā paši atzīst, un tas jūtams arī saturā, augstu tur profesionālās vērtības.
Otrā likumsakarība: nauda nosaka visu! Arī manā pašreiz vēl nepabeigtajā mediju prakses pētījumā sarunās ar mediju vadītājiem centrā pārsvarā bija nevis konkrētā laikraksta, televīzijas vai radio pastāvēšanas jēga, bet nauda. Lielākā daļa komerciālo mediju vadītāju savu biznesu uztver kā vienu no uzņēmējdarbības veidiem, kur peļņa ir primāra, bet atgādinājumi par atbildību, neatkarību netiek uzskatīti par nopietniem. Tā arī tiek vadīts bizness, nedomājot, ka ar patiesību un neatkarīgu žurnālistiku vajadzētu pelnīt, bet tieši pretēji – uzsverot, ka tas nav iespējams. Daudzi mediji nemaz nav mēģinājuši būt neatkarīgi un godīgi, jo radīti kā noteiktu interešu rupori.
Cits bizness
Tikai nedaudzu mediju vadītāji pārstāv pozīciju, ka konkrētā plašsaziņas līdzekļa ietekme uz sabiedrību ietver arī citus atbildības līmeņus, ka mediji ir “cits bizness”. Reizēm šī pretruna ir tik liela, ka šķiet nepieklājīgi jautāt – vai piekritīsiet, ka galvenā ir nauda, ja arhitekts veidos nedrošu namu, ja notārs viltos parakstu, ja autobusu vadīs piedzēries šoferis? Protams, nē, bet mediju negodīgums un slikta profesionālā kvalitāte diemžēl tiek uztverta vieglāk, lai gan tā attiecas uz katru, turklāt ļoti personiski.
Liela daļa no sākumā minētā pētījuma jautājumiem bija par sabiedrības attieksmi pret medijiem, veidiem, kā auditorija var pieprasīt medijiem būt atbildīgiem, godīgiem, patiesiem, savu īpašo lomu apzināti un apzinīgi pildošiem. Diemžēl ar “nē” man bija jāatbild uz jautājumiem, kas izzināja, vai Latvijā ir vairāk nekā viena organizācija, kas sabiedrības interesēs uzrauga mediju saturu, vai ir žurnālistu blogu vietnes par sava darba problēmām, vai ir regulāras sabiedrības grupu diskusijas par mediju satura kvalitāti internetā.
Pārāk daudz “nē” par tik svarīgu jautājumu kā mediju atbildība. Vai esam gatavi vismaz izcelt šo jautājumu no klusuma zonas un teikt – jā, mums tas ir svarīgs!?
Anda Rožukalne, Dr.sc.soc, ir Rīgas Stradiņa Universitātes studiju programmas “Žurnālistika” vadītāja
Komentāri (38)
mary75 03.12.2010. 17.58
Un cik tad % no Latvijas sabiedrības vispār izprot preses brīvības un mēdiju neatkarības lomu un nozīmi gan korupcijas apkarošanā, gan varas struktūru patvaļas novēršanā, gan atklātas sabiedrības un godīgas politikas veidošanā?
Mums daudzi domā, ka tie ir savstarpēji absolūti nesaistīti jēdzieni, kaut arī pastāv sen pierādīts fakts – valstis ar vislielāko preses brīvību un mēdiju neatkarību ir arī valstis ar visaugstāko dzīves līmeni un viszemāko korupcijas līmeni.
Tāpēc – kāda sabiedrība, tādi arī mēdiji.
0
dro 03.12.2010. 17.21
Tomēr sabiedriskie mediji, reģionālie laikraksti, TV5 un TV3 ziņu veidotāji, kā paši atzīst, un tas jūtams arī saturā, augstu tur profesionālās vērtības.
_______________________________
Tiešām? Arī TV 5? Vai sabiedriskās TV žurnālistam pieļaujams stiprs akcents? Tā nav ironija, pavisam nevainīgs jautājums:))
5
piziks > dro 04.12.2010. 11.50
Ino… :) Tev bija objektivitātes etalons… Jā, godīgs etalons. Kur šis etalons ir tagad? Kas ar Tavu un Tavulaikabiedru, citu audzēkņu etalonu notika pēc tam, kad viņu padzina no tehnikuma, un ko tad darīja tie, kas ieguva veselīgu skatu uz pasauli no šī etalona?
0
dro > dro 04.12.2010. 14.27
Ja, tik liela interese, varu atklāt, ka šis pasniedzējs miris pirms ceturtdaļgadsimta.
0
AUTOEXEC.BAT > dro 06.12.2010. 09.16
Tēmeklis … Kur šis etalons ir tagad? Kas ar Tavu un Tavulaikabiedru, citu audzēkņu etalonu notika pēc tam, kad viņu padzina no tehnikuma, un ko tad darīja tie, kas ieguva veselīgu skatu uz pasauli no šī etalona?
———————————————————————
Un kāda ir tava versija ? Padalies, nekautrējies … :)
0
atispraulins > dro 03.12.2010. 23.33
Man gan TV nav, bet cik esmu redzējis TV5 ziņas – nevarētu teikt, ka viņiem būtu problēmas ar kvalitāti.
0
dro > dro 04.12.2010. 02.55
Nezinu, ko Tu saproti ar kvalitāti, bet man galvenais ir objektivitāte. TV5 ziņām vienmēr ir klāt krietna subjektivitātes deva, kura ja nav izteikta vārdos, tad ar intonāciju vai reportiera mīmiku.
Man objektivitātes etalons ir tehnikuma skolotājs, kurš Hruščova atkušņa laikā, vadot politinformāciju, starptautiskos notikumus pasniedza šādi: ASV viedoklis ir “šāds”, bet PSRS “tāds”… Padomju patriotam vajadzēja paust oficiālo PSKP viedokli /partijas līniju:)/, tādēļ pasniedzēju, protams, par nacionālismu no darba tehnikumā padzina…
0
Arcijs 04.12.2010. 14.03
Paklau, Optiskais, vai Tu esi pats Rimševics vai LB sabiedrisko attiecību speciālists? Anitas Braunas materiāls ir pilnīgi normāls. Kaut vai tāpēc, ka trāpījis kādam tik sāpīgā vietā, ka tas nespēj vien nomierināties. Bet tas jau cerīgi – sirdsapziņa tomēr neliek miera :) Priecīgu Otro Adventi!
7
+1
-6
Atbildēt
0
-2
Atbildēt
0
-1
Atbildēt
+2
-2
Atbildēt
+2
-2
Atbildēt
0
0
Atbildēt
+9
-1
Atbildēt
@piziks > Arcijs 04.12.2010. 14.49
Inga! Anitas materiāls nav normāls. Neesmu ne Rimševics, ne LB publicitātes suvenīrs. Vienīgi nevaru atbalstīt agrīnā Čaplina kinostilu žurnālistikā: iespert pa pakaļu vai iespert pa riekstiem. Anita Rimševicam pat pa riekstiem neiespēra, tikai pa biksēm, un abi izmantoja iespēju publiski vienam uz otru apvainoties meksikāņu ziepju TV stiliņā. Vai Anita pati vai IR ar Anitas galvu Rimševicu faktiski izniekoja, — ja Anita nopietni sagatavotos, tad Ilmāram daudzas lietaas tiešām grūti būtu atbildamas. Vai vari pēc šiiem dzeltenumiem iedomāties, ka Rimševics pēc tik prastas piekrāpšanas ielaidīsies ar Anitu un IR? Pareizi darīs, ka neielaidīsies, — jo tika izmantota krāpšanās, dirty bizz. Iespējams, IR bija tieši tāds mērķis: saruna ar Rimševicu virspusējās tēmās, lai neļautu Rimševicam analizēt tagadējās valdības kļūdas un turpmākās kļūdas prognozēt, jo IR parāk plikplakātiski šoruden Vienotības virzienā rullē: Sarmītes laika iestrādes attieksmē pret māksligajiem Betmeniem, uzpūstiem šāsdienas varoņiem. Un, kas raksturīgi, — IR komanda šobrīd nerunā par EK neatlaidīgā spiediena iemesliem budžeta veidošanas jomā. Manuprāt, loģiski.
0
lailabidzane > Arcijs 04.12.2010. 20.26
.
…indikācijas…
Bet kategoriskais “Ja arī pēc Anitas Braunas saruna ar Ilmāru Rimševicu turpināsi uzskatīt un publiski apgalvot, ka IR ir neangažēts, augsti profesionāls un ĒTISKS medijs, arī Tava profesionālā reputācija būs cietusi.” variantus nepieļauj.
Nevaru spriest par Anitas Br vietu pētnieciskās žurnālistikas rangā. Bet tas jau nevarētu viņai liegt nodarboties ar citiem žanra paveidiem. Īpaši (un to nedrīkst aizmirst) abonēšanas kampaņas laikā. ;)
0
piziks > Arcijs 05.12.2010. 09.35
Sanita, mans papildus prieks par Tavu ticami loģisko viedokli valdības komplektācijas, MK darbības un konsolidācijas līdzšinējo veidu sakarā. Ļoti ceru, ka IR dzīlēs Tavu kolēģu kāds kopums gatavo tiešām nopietnu bliezienu šai sakarā, un nevis vienu gabaliņu, bet veselu kopu, jo iemesli ir nopietni.
Kamēr IR un Anita Brauna apspriež, vai Rimševica algu samazināt vai nesamazināt 2 — 3 reizes, gadā ietaupot it kā ietaupot Ls 50 000, bet varbūt arī neietaupot, meklējot aizraujošu lasāmvielu par dzīvi Latvijā, uztrāpīju 1-reiz 2 mēnešos iznākošam žurnālīšam Latvijas Būvniecība. Tur trilleris pēc trillera un visi par, kas zaudēts, kādēļ zaudēts un ko vēl var vinnēt: IWO divi vācu pārstāvji praktiski pierāda, ka ES līdzfinansējums renovācijai neapgūts, energoefektivitātes programma sacūkota, un tas viss Ekonomikas ministrijas lauciņā, jo Kampara kompresi Dombrovskis lietojis tikai acu aizmālēšanai. Citi vēl parāda, kāds bardaks sataisīts, Dombrovska komandai likvidējot Būvinspekciju. Un līdzsvaram blakus vesels bars pozitīvu emociju no visa, ko mūsu pašu ierindas veči un vecenes padarījuši un izrādās, ka Galleria Rīga ir sūda bodīšu kolekcija šķietami un no ārpuses, bet no uzbūvētās konstrukcijas viedokļa labs smadzeņu darba rezultāts. Tāda info mani pārliecina, tāpat kā pārliecināja Braunas vagonu gabals.
0
piziks > Arcijs 04.12.2010. 17.34
Sanita, paldies par atbildi. Protams, arī Tev ir diezgan daudz taisnības un sava taisnība, tomēr — vienreiz vai divreiz gadā purinot Rimševicu, bija iespējas izpurināt tiešām nopietnākas lietas, ko var izpurināt no katra čiekura, protams, ieskaitot Rimševicu. Vai Anita Rimševicu piemānīja, — pats šis norādīja vienojušies runāt par tautsaimniecību: vai viņš būs juties piemānīts, to varēs saprast, kad nākamreiz Anita izteiks vēlmi ar Rimševicu runāt un Rimševics, turpinot justies piemānīts, atteiks un paslēpsies, vai norīs dzeltenīgo krupi un saņemsies. Piemānīti — iespējams, tomēr — ir lasītāji, jo par Rimševica lielo algu nedēļu pirms žurnāla jau izņēmās LTV1 Gundars Rēders, Rimševica viedokli noskaidroja… Profesionāļi parasti, ja kāds tēmu jau paspējis pacelt, plānus maina un turpina meklēt svaigumu, ko auditorijai pasniegt.
0
lailabidzane > Arcijs 04.12.2010. 17.46
.
Gauži bērnišķīgi, ja vērtējumu par žurnālu “sakņo” vienā rakstā.
Visticamāk Sanitai Je taisnība, ka Anitai Br neko īpašu neviens ne uzdeva, ne norādīja.
Cits jautājums, ko Anita Br nolēma savā rakstā uzsvērt, ko īpaši izcelt. Un tad jāsaka, ka intervijā ekonomikai, finansēm un līdzīgām substancēm ir atvēlēta vien fona mūzikas loma. Pat izvēlētie, vai tā arī neiegūtie ēdieni stāstā ir augstākā statusā. Un visai nolietota ir “atsmēre” – lasītāju tas interesē. Lasītāju var interesēt arī tas, ko bankas prezidents izkakājis. Un ko tad?
Šī intervija ir iešana pavadā. Manuprāt tur nebija nekā informatīva. Vien daudzreiz jau apžļambātas frāzes, kuras labi patīk zināmai auditorijai kā katalizators kārtējai kāda apriešanai.
0
piziks > Arcijs 04.12.2010. 20.02
Jā, nolaišanās līdz “dzelteno avīžu” līmenim švakā pavadā. Nākamais Anitas Braunas lielkalibra upuris, iespējams, Rimševicu nākamjā reizē ieskaitot, pieprasīs jautājumus atsūtīt e-pasta, un, ja piekritīs uz kafejnīcu nākt, būs jāpiemeklē tik lielas galdiņš, lai sarunas dalībniekiem būtu kur mapītes ar A4 formāta lapām likt un visām iepriekšējām norunā līdzu ar pirkstu vilkt. Ja tā nenotiks, būs piedots kā untumainam bērnam, ja notiks lasītājs/auditorija neiegūs.
Vai pēc 1 materiāla var spriest? Kāpēc ne, ja materiālu veidojis viens no šobrīd vislab;akajiem pētītājautoriem? Un, ja tā, tad to vienu rakstu var uzskatīt par tendences apliecinātāju/uzrādītāju = indikatoru.
0
Anda Burve-Rozīte > Arcijs 04.12.2010. 15.10
Optiskais Tēmekli, jūs pārāk zemu vērtējat Anitu Braunu, iedomājoties, ka viņai kāds var norādīt, kas kādam jājautā un kā jāraksta. Turklāt uz kāda pamata jūs apgalvojat, ka viņa piekrāpa Rimšēviču par intervijas saturu? Ekonomika un budžets ietver ne tikai LB netraucētu novērtējumu, ka visi citi neko nesaprot (un savu priekšlikumu nepubliskošanu, lai, jūsu vārdiem sakot, nedabūtu pa riektiem), bet arī budžeta samazinājumu, tostarp, iestāžu atalgojuma jautājumu. Es kā IR lasītājs drīzāk būtu satriekta, ja Anita to nebūtu pavaicājusi. LB nekādi solījumi par to, ka tas netiks vaicāts, netika doti – es pat nevaru iedomāties, ka mēs kādam vispār tādus varētu dot, izņemot, piemēram, ja cilvēka ģimenē ir notikusi traģēdija un viņš saka, ka par personiskām lietām nerunās.
Pārmetums, ka IR nerunā par EK pretenzijām pret budžetu, arī nav pēc adreses: Raudseps ir starp retajiem, kas par to vispār ir runājis un turpina darīt (es negribu aizvainot kolēģus, sakot, ka neviens cits to nav darījis, bet neesmu manījusi). Šis ir smagākais pārmetums, par ko “Vienotību” kopš ārkārtīgi neprofesionālās valdības veidošanas var un vajag kritizēt: ka samazinājums ir 2/3 uz nodokļu un 1/3 uz izdevumu rēķina, lai gan bija solīts otrādi. Un visas optimistiskās pasakas par nākamā gada konsolidāciju uz izaugsmes pamata līdz tās notikšanas brīdim ir un paliek pasakas, līdz ar to 700 – 280 = 420 miljoni gada laikā.
0