Uzdos 18.novembra koncertā iekļaut latviešu darbus

Kultūras ministre nākamgad svētkos sola 7 latviešu mūzikas programmas

Atbildot uz mūziķu kritiku par 18.novembra valsts svētku koncerta programmu, kultūras ministre Sarmīte Ēlerte (“Vienotība”, PS) uzdos nākamajos Latvijas valsts proklamēšanas gadadienas koncertos iekļaut latviešu komponistu radīto mūziku.

Kā vēsta aģentūra BNS, šādu lēmumu ministre pieņēmusi, uzklausot inteliģences pārstāvju un Valsts prezidenta Valda Zatlera publiski pausto viedokli par latviešu mūzikas trūkumu valsts proklamēšanas 92.gadadienai veltītajā koncertā.

"Valsts svētki ir laiks, kad jāskan latviešu mūzikai, latviešu jaundarbiem. Tāpēc nākamajā gadā Kultūras ministrijas finansējuma deleģēšanas līgumos ar valsts dotētiem orķestriem un koriem iekļausim uzdevumu sagatavot šādas programmas. Tad nākamgad mums būs septiņas ļoti kvalitatīvas latviešu mūzikas koncertprogrammas. Labākā skanēs galvenajā svētku koncertā, par pārējām klausītāji varēs priecāties citos novembra koncertos," norāda kultūras ministre.

Atklātā vēstulē Ēlerte pauž, ka sāktā diskusija par koncerta saturu rosinājusi aizdomāties arī par pienākumu kopt nacionālo identitāti un rūpēties par stipru nacionālo valsti. "Tas galu galā ir viens no iemesliem, kāpēc vispār svinam valsts svētkus. Neviens cits mūsu nacionālo identitāti nekops, tas jādara mums pašiem," raksta ministre.

Ir.lv jau vēstīja, ka atklātā vēstulē, ko parakstījis komponists Pēteris Vasks, dzejniece Māra Zālīte, Komponistu savienības priekšsēdētāja Gundega Šmite, akadēmiķis Jānis Stradiņš, mūzikas vēsturnieks Arnolds Klotiņš, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas rektors Artis Sīmanis, mūziķis Tālivaldis Deksnis, Radošo savienību priekšsēdis komponists Uģis Prauliņš un diriģents Edgars Račevskis, norādīts, ka pat 1940.gadā – “pirmajā sovjetiskās okupācijas gadā”, kad 18.novembra svētkus pat nedrīkstēja pieminēt, Milda Brehmane–Štengele un Herta Lūse ar Lūciju Garūtu pie klavierēm, cīnīdamās ar cenzūru, sarīkoja latviešu solodziesmas koncertu dienu iepriekš, 17.novembrī. Publika saprata, un Latvijas Universitātes auls bijis pārpildīts.(..)”

Savukārt šogad valsts svētku 17.novembra koncerts “sākās ar trim spāņu dejām, kuras, kā lasījām programmas anotācijā, saistītas ar vēršu cīņām, kā arī ļoti iecienītas amerikāņu beisbola spēlēs''. ''Kad spāņu mūzikas zīmē pagāja koncerta visa pirmā daļa, bija jādomā, kas notiktu ar spāņu publiku, ja Spānijas valsts svētku koncertu Madridē atklātu, teiksim, ar Andreja Jurjāna “Latvju dejām””, norāda vēstules autori, uzdodot jautājumu – “vai latviešu skaņu māksliniekus, kas plūc viskrāšņākos laurus citās zemēs, uz savas valsts svētku koncertiem neuzaicina? Vai visi atsakās piedalīties?”

Uz mākslinieku kritisko vēstuli reaģēja arī Valsts prezidents, aicinot kultūras ministri drīzumā sākt nākamā gada svētku koncerta plānošanu no saturiskā un finansiālā viedokļa.