Bērnudārzu rinda turpmāk būs caurskatāma, bet ne īsāka
Jaunās Rīgas pašvaldības bērnudārzu elektroniskās reģistrācijas sistēmas galvenie ieguvumi būs bērnu reģistrācijas kārtības un rindas caurskatāmība, bērnu datu aizsardzība, kā arī pašvaldības un vecāku resursu taupīšana, vēsta aģentūra LETA.
Jaunajā elektroniskajā reģistrācijas sistēmā portālā eriga.lv (www.eriga.lv) publiski vairs nebūs redzams bērnu vārds un uzvārds, bet gan katram no vecākiem būs sava individuālā pieeja reģistrācijas sistēmai, kurā bērni rindā tiks identificēti ar atsevišķu kodu. Tā paredzēts novērst Datu valsts inspekcijas iepriekš norādītās nepilnības personas datu aizsardzībā, jaunās sistēmas prezentācijā informēja Rīgas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departamenta Izglītības pārvaldes priekšnieks Ivars Balamovskis.
No trešdienas Rīgas pašvaldības bērnudārzos mazuļus var reģistrēt tikai elektroniski. Vecākiem, lai reģistrētu bērnus pirmsskolas izglītības apguvei, vairs nevajadzēs iet uz konkrēto iestādi. Elektroniskajā sistēmā varēs reģistrēt bērnus, kam vismaz viens no vecākiem deklarējis dzīvesvietu Rīgā.
Tagad vairs nedarbosies iepriekšējā sarežģītā četrpakāpju rindas sistēma, tās vietā veidojot vienu rindu, pie tam reģistrācijas pieteikumi vairs netiks sistematizēti pēc dzimšanas gada, bet gan tikai pēc viena objektīva kritērija – reģistrācijas datuma. Tādējādi ņemti vērā tiesībsarga ieteikumi pārdomāt bērnu uzņemšanu, nediskriminējot bērnus pēc dzimšanas laika, jo līdz šim bērniem, kas dzimuši gada pēdējos mēnešos, atsevišķās vietās Rīgas apkaimē iegūt vietu bērnudārzā bijis problemātiski.
Vienoto elektronisko reģistrācijas sistēmu uzraudzīs administrators, un tas, iespējams, kliedēs mītu, ka lēmumu par bērna vietu rindā uzņemšanai bērnudārzā iespējams ietekmēt konkrēta bērnudārza vadībai, skaidro Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Eiženija Aldermane (LPP/LC).
Savukārt Rīgas domes Informācijas tehnoloģiju centra direktors Ēriks Zēģelis norāda, ka līdz ar jaunās reģistrācijas kārtības ieviešanu varētu ietaupīt gan pašvaldības, gan bērnu vecāku resursus – laiku un finanses.
Komentāri (11)
klusais 24.11.2014. 23.44
Kaut kur iepriekš dzirdēta melodija … ā Centrs Marta 🙂
1
Ciniķis > klusais 25.11.2014. 14.45
Un Abu meri mūrniece…
0
Kalvis Apsītis 24.11.2014. 23.33
>>> Vai tāda ir vide, kur vēlamies dzīvot? Lauzto koku mežā, kur nekas nav palicis pāri, un viss nolemts iznīcībai?
=========
Un šinī brīdī tukšais patoss kļuva acīmredzams. Daļai pusaudžu raksturīga destruktīva uzvedība – un problēmu sakne, ļoti iespējams, ir pašu pusaudžu galvās un viņu ģimenes attiecībās. Jā, starp citu, skolas vecuma zēni arī dara daudz bīstamu lietu – un “Cosmopolitan” tur parasti nav vainīgs.
Slavenību žurnālus lasa tūkstoši, bet lielākajai daļai ne prātā nenāk izmēģināt visas tur piedāvātās diētas vai citādi pakļaut sevi riskam. Savukārt destruktīvie cilvēki allaž atradīs kaut ko – ja nebadosies, tad graizīs sevi, sadurstīs un saliks miesas caurumos visādus bleķus – t.sk. caurdurs sev mēli, nomēģinās kaut kādas stipras zāles, stāsies gadījuma attiecībās ar destruktīviem pieaugušajiem, brauks ļoti ātri ar motocikliem, utml. Ja cilvēku urda dēmons par to, ka viņš nav gana labs tāds kāds viņš ir – tad kaut kādu “piepildījumu” šī sajūta noteikti atradīs. Konkrētais sevis sabendēšanas paņēmiens var būt atkarīgs no “modes”, bet cēlonis jau parasti ir līdzīgs visos laikos. Un no otras puses – diez vai jebkad kādam izdosies pusaudžus no šīs sajūtas atbrīvot. Jo tā pati tieksme pēc perfektuma vai vecāku mīlestības bads ir tas, kas liek bērniem jau agrā vecumā uzcītīgi nodarboties ar sportu, zinātni vai mākslu. Vai vismaz – baidīties būt tādiem, kā citi. Ja kādā pasaulē nebūs bērnu, kuri pakļauj sevi veselības riskam, tad tanī nevarēs rasties jauni vijoļu virtuozi, peldēšanas čempioni, balerīnas vai skatuves slavenības. Varbūt uz katriem tūkstots bērniem, kuri moka paši sevi, rodas kāda Silvija Plāta, Eimija Vainhausa, Mārtiņš Freimanis vai Maikls Džeksons.
1
lno > Kalvis Apsītis 24.11.2014. 23.36
Kalvis Apsītis. Labs:)
0
DikembeSakamoto 25.11.2014. 10.29
Galvenais mesidžš – cilvēkam nav jābūt skaistam? Cik esmu novērojis, veselīgi cilvēki ir skaisti. Cilvēks ir radīts kustībai – fiziskajai kultūrai, ja cilvēks nekustas, bet sutina pakaļu uz dīvāna, viņš paliek slims un liekais svars ir tikai aisberga redzamā daļa. Ļoti svarīga fizkultūra ir bērniem un jauniešiem, tad izaugot, šie cilvēki labprāt kustēsies un gūs no tā baudu.
0