Mīļais, nesteidzies!

Vai mūsu ātruma laikmetā vispār ir iespējams nesteigties un necensties nemitīgi apsteigt kādu citu? Noteikti ir – tā apgalvo jau pārdesmit gadus pastāvošās Nesteidzības kustības (Slow movement) piekritēji, kuru rindas strauji pieaug, vēsta ziņu aģentūra LETA.

"Reizēm var likties, ka šai joņojošajā pasaulē nav citas izvēles, kā vien traukties līdzi baram. Tomēr izvēle ir," saka par šīs kustības krusttēvu dēvētais Karls Onors, kura 2004.gadā izdotā grāmata "Nesteidzības slavinājums" ("In Praise of Slowness") kļuvusi par starptautisku bestselleru.

Kustības pirmsākumi meklējami pirms diviem gadu desmitiem Itālijā, kur tobrīd norisinājās protesti pret ātrās ēdināšanas restorānu "McDonalds" atvēršanu. Šo protestu vadītājs Karlo Petrīni tagad visā pasaulē pazīstams kā "Slow food" – nesteidzīgās ēdināšanas – kustības aizsācējs, kas spējis pierādīt cilvēkiem "labas, tīras un godīgas pārtikas" vērtību.

Kopš tā laika "Slow food" kustība izvērsusies 130 pasaules valstīs un rosinājusi neskaitāmas radniecīgas idejas – sākot no nesteidzīgām pilsētām, nesteidzīgas naudas, nesteidzīga dizaina, nesteidzīgas ceļošanas un beidzot ar nesteidzīgu seksu.

Izrādās, iespējama arī tāda māksla kā nesteidzīga bērnu audzināšana – tā vienkārši ir prasme atrast laiku saviem bērniem. Vai, piemēram, nesteidzīga valkāšana, kas aicina atkal pievērsties pamatīgām lietām, kuras kalpo ilgi.

Nesteidzības kustības atzari pamazām iespiežas katrā dzīves jomā, pulcinot ap sevi miljoniem piekritēju visā pasaulē.

"Nesteidzības filozofija – tas nenozīmē, ka visam būtu jānotiek gliemeža ātrumā," intervijā ziņu aģentūrai AFP sacījis Onors. "Tas vienkārši nozīmē – censties visas lietas darīt pareizajā ātrumā. Tātad dažkārt ātri, dažkārt lēni, bet dažkārt norimstoties pavisam."

Viņš atceras, ka reiz pēc kādas tikšanās pie viņa pienācis garīdznieks un atzinies: "Nupat sapratu, ka pēdējā laikā esmu sācis lūgties par ātru."

Kā uzskata Onors, nesteidzības filozofijai ir visas iespējas kļūt par vadošo tendenci pasaulē – viņaprāt, tas ir tikai laika jautājums. "Esam nonākuši līdz vēsturiskam pavērsiena punktam," viņš piebildis.

Pat augsto tehnoloģiju firmas, kas gadu desmitiem ilgi centušās veicināt globālās ekonomikas paātrinājumu, sākušas atzīt šīs lietas ēnas pusi, un tādas kompānijas kā "Google", IBM un citas pievēršas pētījumiem par to, ko iesākt ar informācijas pārprodukcju.

Nesteidzības kustība pievērš uzmanību "Microsoft" un "Hewlett Packard" pētījumiem, kas liecina, ka mūsdienu biroju saraustītais darba režīms, ko pārtrauc nemitīgi tālruņa zvani, e-pasti un īsziņas, faktiski "aplaupa" darbinieka IQ par 10 punktiem.

Viens no IBM vadītājiem nesen nāca klajā ar ideju par "lēno e-pastu", mudinot darbiniekus lietot to pārdomātāk.

Par tādu pašu laikmeta zīmi var uzskatīt Lielbritānijas premjerministra Deivida Kemerona lēmumu valdības sēžu laikā pilnībā aizliegt ministriem izmantot mobilos tālruņus, lai viņi varētu pilnībā pievērsties risināmajam jautājumam.

Kā liecina kāds Londonā veikts pētījums, aptuveni 20 miljoni cilvēku Eiropā būtu gatavi atteikties no kādas daļas savas algas, ja vien par to varētu saņemt pretī kaut nedaudz vairāk brīva laika, ko atpūsties un pavadīt kopā ar ģimeni.

"Pirms diviem gadsimtiem ātrums palīdzēja piedzimt modernajai pasaulei, bet šobrīd tas var mūs aizraut bezdibenī," savā nesen izdotajā grāmatā raksta vācu filozofs Hartmūts Roza.

Nesteidzības piekritējiem ir pavisam noteikts viedoklis arī par globālo ekonomikas krīzi – viņi ir pārliecināti, ka to izraisījusi tieši apsēstība ar ātru izaugsmi, ātru patēriņu un ātru peļņu.

"Piemēram, Indijā, neraugoties uz neiegrožota kapitālisma attīstību, izraisījušās diskusijas par dzīves tempa pieauguma radītajiem draudiem. Cilvēki raizējas, ka zūd ģimenes saites, zūd cieņa un rūpes par vecajiem cilvēkiem," stāstījis Onors.

Pat steigas māktajā Japānā, kur pazīstams vārds "karoshi" – "pārstrādāties līdz nāvei", pirms dažiem gadiem nodibināts "Laisko klubs" ar domu izraut cilvēkus no ātruma kulta važām.

Austrijā reizi gadā uz sanāksmi pulcējas Laika palēnināšanas biedrība, kas apvieno zinātniekus, ārstus, māksliniekus, juristus un citus speciālistus, kuri pārliecināti par nesteidzības aktualitāti.

Vēl pirms pieciem gadiem, uzklikšķinot jebkurā interneta meklētājā vārdiņu "Slow", par šo tematu nebija iespējams atrast tikpat kā neko. Tagad, kā atzīst Onors, parādās miljoniem ierakstu – tas liecina, ka nesteidzības filozofija pasaulē vēršas plašumā.

"Mainās attieksme pret lietām un to, kādā veidā tās patērēt," saka kustības "Slow Food" Francijas atzara vadītājs Žans Leritjē. "Cilvēkiem ir apnicis pavadīt visu dzīvi, iespiestiem satiksmes sastrēgumos vai stumdot ratiņus pa lielveikalu ejām. Tomēr pārmaiņām būs vajadzīgi gadu desmiti," viņš prognozējis.