Nauda ar ēnu

Ārvalstu eksperti jāiesaista ES fondu projektu atlasē

Eiropas Savienības (ES) fondu izlietošana nav pasargāta no korupcijas riskiem. Vadības sistēmas neefektivitāte un procesa atklātības trūkums, no vienas puses, un ES fondu lielie, bet tajā pašā laikā ierobežotie līdzekļi, no otras puses, ir potenciāli labvēlīga vide korupcijai.

Tomēr nedrīkst arī sēt mītu par korupciju ES fondu vadības sistēmā. Šāda mīta uzturēšana pati par sevi ir korupcijas risks, jo var mudināt projektu pieteicējus izmēģināt koruptīvus ietekmes paņēmienus un dod pamatu iestādēm un amatpersonām izvirzīt neadekvātas prasības un pieprasīt privilēģijas, piemēram, paaugstinātu atalgojumu, lai mazinātu īstenībā neesošu risku.

Lai ES fondu līdzekļus izlietotu godīgi un saimnieciski, nepieciešams nodrošināt atklātu un caurskatāmu ES fondu vadību, tai skaitā neatkarīgu un objektīvu projektu pieteikumu vērtēšanu.

Projektu vērtēšanas klupšanas akmens
Viens no secinājumiem ''Providus'' pētījumā ''Smiltis Eiropas naudas sadales zobratos'' liecina, ka ES fondu projektu pieteikumu vērtēšanā, līdzās publisko iepirkumu jomai potenciāli visvairāk ir iespējami korupcijas riski.

Ikvienā demokrātiskā un tiesiskā valstī pastāv prasība pēc noteiktas kvalitātes publisko līdzekļu pārvaldē. Valstīm, neatkarīgi no to lieluma, lai nodrošinātu atbilstošu kvalitāti, ir jāveic līdzīgi pasākumi. Tomēr katrai no tām pieejamais finanšu un cilvēku resursu daudzums ir atšķirīgs, un ir tikai loģiski, ka mazām valstīm šīs kvalitātes sasniegšanai nepieciešami proporcionāli lielāki resursi. Līdz ar to nereti pienāk brīdis, kad objektīvu iemeslu dēļ šie resursi ir par mazu, lai nodrošinātu nepieciešamo kvalitātes līmeni. Lai neatteiktos no kvalitātes, nākas lūkoties pēc resursiem ārpus valsts.

Šī patiesība no ''ideas'' kļuvusi par ''status quo'' Latvijā ES fondu projektu pieteikumu vērtēšanu. Latvijas zinātnes un izglītības, kā arī citās jomās ir ierobežots skaits speciālistu, kas var neatkarīgi un profesionāli novērtēt projektu pieteikumus. Reti būs tā, ka kādam profesionālim nebūs bijusi vai nav kaut kāda saistība ar projekta pieteikuma iesniedzēju. Turklāt nav garantijas, ka viņam nākotnē neradīsies saskarsme ar šo finansējumu. Pētījumā aptaujātais projektu pieteikumu vērtētājs norāda, ka ''projektu pieteikumu kvalitāte bieži vien ir līdzīga, tāpēc nereti visu var izšķirt tikai niecīga kļūdiņa vai iejaukšanās''. Ja jāvērtē kāds specifisks jautājums, tad potenciālais vērtētāju loks ir vēl ierobežotāks. Tā ir mazu valstu specifika. Ja arī projektu pieteikumu vērtēšanā nevar konstatēt interešu konfliktu, tad bieži vien tas var būt profesionālās ētikas pārkāpums.

Līdz ar to, lai nodrošinātu ES fondu sadales procesu godīgāku, atklātāku, efektīvāku un veicinātu sabiedrības uzticību valsts pārvaldes lēmumiem, projektu pieteikumu vērtēšanā būtu jāiesaista ārvalstu eksperti. Jo īpaši tas attiektos uz ES fondu konkursiem, kuros tiek sadalīti ievērojami līdzekļi. Par minimālo slieksni, kuru sasniedzot būtu obligāti jāiesaista ārvalstu eksperti, varētu vēl diskutēt.

Tā nav tikai Latvijas vai kādas citas ES dalībvalsts problēma. Eiropas Komisijai un citām ES institūcijām ir jāiesaistās šīs problēmas risināšanā, jo tikai ar kopīgu politiku un sadarbību šī iniciatīva ir īstenojama. Dalībvalstīm pašām piesaistīt ārvalstu ekspertus būs grūti, ko arī pierāda Latvijas līdzšinējā pieredze. Pašai ES jānosaka jomas un minimālais slieksnis, kuru sasniedzot būtu obligāti jāiesaista ārvalstu eksperti, jārada datu bāze par nozaru ekspertiem, jānosaka ekspertu apmaiņas starp ES dalībvalstīm kārtība u.c. būtiski jautājumi.

Tēzei par ārvalstu ekspertu iesaisti projektu pieteikumu vērtēšanā ir arī antitēze, kas tiek pamatota ar vērā ņemamiem argumentiem. Ārvalstu eksperti ne vienmēr spēs pilnvērtīgi novērtēt situāciju Latvijā, ne visās jomās varēs piesaistīt atbilstošus ārvalstu profesionāļus, tie ir konkurenti ES telpā, pašlaik normatīvie akti nepieļauj uzdot veikt to, ko var veikt pati valsts pārvalde un, protams, viens no pašlaik populārākajiem argumentiem – tas radīs papildu izmaksas (tulkošana, darba samaksa, uzturēšanās izdevumi utt.).

Uzskaitītie argumenti ir vērā ņemami, tomēr tiem pretī stāv ļoti spēcīgi pretargumenti. Jau līdz šim citu fondu konkursos notiek ekspertu apmaiņa, tai skaitā arī Latvijas eksperti dodas uz Briseli un ārvalstīm, lai vērtētu projektus. Līdz ar to šī prakse ir pazīstama un atzīta par efektīvu. Nav pārmērīga prasība iesniegt projekta pieteikumu (kaut daļu) angļu valodā, jo tā ir zinātnes un citu jomu neatņemama komunikācijas valoda. Jau tagad daudzos gadījumos projekta pieteikuma zinātniskā jeb idejas pamatojuma daļa tiek rakstīta angļu valodā. Bieži vien projekti ir internacionāli. Ja projekta pieteikums tiek iesniegti elektroniski, tad ar vērtēšanu saistītie izdevumi ir mazāki. Ārvalstu ekspertu iesaiste neliegtu piedalīties arī Latvijas profesionāļiem.

Līdz ar to argumenti par ārvalstu speciālistu iesaisti projektu pieteikumu vērtēšanā ir spēcīgāki, tas nodrošinātu lielāku pievienotās vērtības ieguvumu no ES fondu līdzekļu izmantošanas Latvijas sabiedrībai un ekonomikai.

Nevēlēšanas atklāti pateikt ''taisnību''
ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likuma 29.panta ceturtā daļa noteic, ka netiek izpausta informācija par personām, kuras vērtē vai ir vērtējušas ES fonda projekta iesniegumu, izņemot vērtēšanas komisijas locekļus. Bez tā, ka Latvijā ir grūti atrast pilnībā neatkarīgus un objektīvus ekspertus, šobrīd nav pieejama informācija, kādi eksperti ir vērtējuši projektu pieteikumus. Pilnībā neatklājot vērtētājus, ir ierobežota iespēja projekta iesniedzējiem un pārējai sabiedrībai sekot vērtēšanas procesam, norādīt uz interešu konfliktu un iespējamas korupcijas gadījumiem. Vērtētāju vārdi būtu jāpatur noslēpumā pirms un paša vērtēšanas procesa laikā. Tie pilnībā būtu atklājami pēc vērtēšanas procesa noslēguma, jo būs zudusi nepieciešamība aizsargāt no iespējamās ietekmēšanas. Kā pretarguments tiek minēts subjektīva neērtība un bailes. Paši eksperti nevēlas, lai viņu vārdi tiktu atklāti, jo Latvija ir ļoti maza un tas varētu atstāt ietekmi uz viņu karjeru.

No atklātības, objektivitātes un tiesiskuma viedokļa ir svarīgi, lai informācija par projektu pieteikumu atlases rezultātiem būtu savlaicīgi un publiski pieejama. Sabiedrībai tas dod iespēju norādīt uz iespējamiem trūkumiem un pārkāpumiem.

Šī problēma kompleksi risināma ar pirmo problēmu. Iesaistot ārvalstu ekspertus projektu pieteikumu vērtēšanā, arguments par vērtētāju vārdu neatklāšanu izirst putekļos, jo nevienam ārvalstu profesionālim nebūtu pamata uztraukties par karjeru vai kādām citām neērtībām Latvijā.

Gatis Litvins ir sabiedriskās politikas centra ''Providus'' pētnieks