Rudens?

Gadalaiku mija neatceļ loģiku un saprātu

Naktīs āboli mācās lidot – zeme būkšķ vien. Bet Vidzemē un Latgalē krituši ne tikai āboli. Arī temperatūra. Turklāt tik ļoti, ka atļāvušās parādīties pirmās salnas. Rudens? Varbūt tomēr nē. Flika – Ušakova egle jau pirms Jāņiem pasludinājusi mūžību – tādu kā pārlaicību, sezonu un gadalaiku atcelšanu.

Un eglei ir sekotāji. Iekšlietu ministrija (IeM) nupat uzsākusi kampaņu, kas aicina “Esi uzmanīgs uz ūdens!” Plakāts un interneta reklāma ierobežoto finanšu dēļ gan apskatāmi tikai Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) un IeM mājas lapās. Tikšot piesaistīti arī pašvaldību interneta resursi.

Iespējams, ka no Iekšlietu ministrijas logiem nav saredzams tas, ka daudzi cilvēki vairs nepeldas, taču par to, ka peldsezona beigusies, liecina arī VUGD statistika – vājprāts “ne diena bez slīkoņa”, kura dēļ Latvija šovasar zaudēja vairāk nekā simts cilvēku, ir pārgājis. “Agrāk nebija iespējams prognozēt šādas kampaņas nepieciešamību,” skaidro ministre Linda Mūrniece (JL).

Taču visu iepriekšējo gadu statistika liecina, ka tikai pārliecība par ūdens tilpņu pazušanu no Latvijas (piemēram, ka ezeri – kā pa gaisu atlidojuši, tā 2010.gadā ņems un šņākdami aizlidos), būtu varējusi ļaut cerēt uz to, ka šovasar cilvēki ūdenī dzīvību nezaudēs. Tikai pagājušajā gadā un tikai oficiālā statistika jeb to slīkoņu uzskaitījums, ko no ūdenskrātuvēm izvilkuši glābēji, vēstīja, ka noslīkušo bijis ap simtu, visus citus iepriekšējos gadus – pāri simtam, piemēram, 2007.gadā – 159.

Lai nu kā ar tām prognozēm, taču ir sanācis tā, ka plakātam, kurš mudina atturēties no pārgalvības peldoties, šobrīd visatbilstošākā vieta ir Rātslaukuma eglē. Tur iekārts tas droši varētu apsnigt, jo tai eglei taču ir vismaz kaut kāds sakars ar pašvaldību resursiem.

Taču neko neprognozēt vai vienkārši izlikties neko neredzam, turklāt ļoti ilgu laiku, bijis izdevīgi Rīgas domes Satiksmes departamentam. Kāpēc gan uztraukties par to, ka mikroautobusu firmu patvaļa un bezatbildība var novest pie traģiskām sekām, ja var paveikties? Ne jau vienmēr tam, ka cilvēka drošība tiek novērtēta zemāk par biļetes cenu, proti, ka pasažieri netiek atšķirti no kartupeļu maisiem, ar kuriem tiek piebāzts mikroautobusa salons, ir jābeidzas ļoti slikti.

Taču pēkšņi maršruta taksometru vadītāji Rīgā vairs neuzņem vairāk pasažieru nekā atļauts, t.i., vairāk nekā mikroautobusā ir sēdvietas, jo noteikumi paredz, ka Rīgas robežās satiksmes mikroautobusos pasažieri nedrīkst stāvēt kājās. Kāpēc? Tāpēc, ka Rīgas domes Satiksmes departaments uzsācis pastiprinātu šo transporta līdzekļu kontroli. Kāpēc? Tāpēc, ka pagājušonedēļ no maršruta mikroautobusa pagriezienā izkrita un bojā gāja sieviete. Proti, noteikumus ne vien sāka ievērot, bet arī sāka pieprasīt, lai tos ievērotu, nevis tāpēc, ka tie bija pieņemti un ar tiem bija paredzēts nodrošināt pasažieru dzīvību un veselību, bet tikai tāpēc, ka tiešām gāja bojā cilvēks.

Turklāt diemžēl izrādījies, ka sieviete ar savu dzīvību ir samaksājusi tikai par Rīgas pasažieru turpmāko drošību, jo viņa izkrita no 206.maršruta mikroautobusa (Centrs – Mežciems). Tas, piemēram, ''Rīgas taksometru parka'' valdes priekšsēdētājam Leopoldam Muižniekam ļauj par maršrutu Rīga – Jūrmala, kurā viņa firma veic pārvadājumus, neuztraukties. Uz šo maršrutu aizliegums salonā stāvēt kājās neattiecoties. Diena.lv viņš paudis viedokli, ka pastiprināt iekšējo kontroli firmā nozīmētu atraut cilvēkus no pamatdarba. Tā.

Krīt āboli. Ja sajuks visi “pirms” un “pēc”, ja atcels loģiku un saprātu, tos lasīt ies pavasarī. Tad, kad ābeles ziedēs.