Kāpēc nav viegli būt jaunam Latvijā?

Jaunieši tiekas ar politiķiem un atzīst: politiķiem trūkst izpratnes

Kādas gan Latvijas jauniešiem var būt problēmas – nekas nekaiš, paši optimisma pilni un, kur vien skaties – viņiem paveras plašas iespējas veidot spožu karjeru un dzīvot laimīgu, pārticības pilnu ģimenes dzīvi. Šķiet, ar šādu domu dzīvo vairums politiķu, jo arī 10.Saeimas vēlēšanās kandidējošo partiju priekšvēlēšanu programmās par jauniešiem kā atsevišķu mērķa grupu, runāts netiek.

Partiju redzējums par valsts attīstību nākamajos četros gados neietver risinājumu daudzām jauniešiem aktuālām problēmām. Tas gan nav jaunums – pēdējos 20 gadus jaunatnes perspektīva diemžēl nav bijusi valsts politikas dienaskārtībā, tāpēc mēs stūrgalvīgi turpinām zāģēt zaru, uz kura sēžam.

Puse jauniešu neredz nākotni Latvijā

Jauniešu bezrūpīgā dzīve ir mīts, patiesība ir visnotaļ skarba – uz citu Eiropas valstu fona mūsu jaunatnes dzīve izskatās pagalam bēdīga. Analizējot dažādu pētījumu datus, mēs redzam, ka Latvijas jaunās paaudzes dzīves kvalitāte ir nepieņemami zema, dažās jomās situācija ir kritiska.

Dažādas saslimšanas, arvien pieaugoša atkarība no alkohola, tabakas un narkotiskām vielām, neveselīga dzimumdzīve, vardarbība skolā vai ģimenē, nepietiekama fiziskā aktivitāte, zems pašvērtējums un bažas par nākotni ir tikai daļa no smagajiem akmeņiem, kurus, laižoties peldējumā pa dzīves straumi, azotē nākas nest Latvijas jauniešiem. Rezultātā smagi cieš viņu labsajūta. Statistikas dati liecina, ka neapmierināti vai daļēji apmierināti ar savu dzīvi ir trešdaļa 13-25 gadus vecu jauniešu.

Taču visskumjākais ir fakts, ka aptuveni puse mūsu bērnu savu nākotni nevēlas saistīt ar Latviju. Lai cik kārdinoši būtu politisko partiju medainie solījumi atjaunot ražošanu, radīt tūkstošiem darba vietu un veicināt tautsaimniecības „feniksa” atdzimšanu no pelniem, bez jauniešu – mūsu nākamās paaudzes aktīvas līdzdalības šie plāni ir utopiski.

No vienas puses labi saprotams politikas veidotāju aukstais aprēķins vēlēšanās nešķiesties ar naudu un pievērsties skaitliski lielākajai elektorāta daļai, piemēram, pensionāriem. No otras puses raugoties, tā ir nepiedodama tuvredzība. Apķērušās, ka gluži ignorēt jauniešu intereses nevar, dažas partijas ir centušās savā paspārnē radīt jauniešu organizācijas, tomēr tās pārsvarā tiek izmantotas kā propagandas instruments nevis jaunatnes interešu reālai aizstāvībai.

Politiķiem neērti jautājumi

Jau vairāk nekā mēnesi projekta „Pirmā reize” ietvaros grupiņa aktīvu jauniešu tiekas ar lielāku vai mazāku partiju deputāta kandidātiem, lai uzdotu savus, dažubrīd –politiķiem ne pārāk ērtus jautājumus. Projekta mērķis ir rosināt jauniešus piedalīties vēlēšanās, pašiem iepazīties ar politisko partiju piedāvājumu un izvēlēties partiju, kura varētu aizstāvēt viņa intereses vislabāk.

Tikšanas reizēs ar potenciālajiem tautas kalpiem projekta dalībniekus interesē valsts ekonomiskā izaugsme, izglītības kvalitāte un karjeras perspektīvas Latvijā, sava veselība, iespējas saturīgi pavadīt brīvā laiku gan aktīvi atpūšoties, gan arī darbojoties nevalstiskajās organizācijās.

Ja, atbildot uz jautājumiem par ekonomiskās krīzes pārvarēšanas plānu, politiķiem pēc vārda kabatā ilgi nav jāmeklē, tad ilgāk jādomā, ja tiek vaicāts par jauniešu veselībai svarīgiem jautājumiem – piemēram, kādus konkrētus pasākumus viņu pārstāvētie politiskie spēki ir paredzējuši veikt alkohola un tabakas lietošanas ierobežošanai vai seksuāli reproduktīvās veselības veicināšanai jauniešu vidū? Gods, kam gods – politiķi ir gana atsaucīgi, lai tikos ar „Pirmās reizes” jauniešiem, taču izpratne par jauniešiem aktuāliem jautājumiem ir tikai nedaudziem no viņiem.

Veselības mācība un IKP

„Pirmā reizes” ietvaros ir izkristalizējies viedoklis, ka vairumam politiķu nav viegli aptvert sakarību starp jauniešu problēmām un valsts turpmākās izaugsmes potenciālu. Varbūt vaicāsiet, kāda gan var būt saistība starp skolās atcelto veselības mācību un iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu?

Tieša – tikai visādā ziņā vesels jaunietis būs labs darbinieks politiķu solītajās darba vietās, spēs nodibināt stipru ģimeni un radīt veselus pēcnācējus. Ja skolā nepastāstīsim, cik svarīgi ir rūpēties par savu veselību, arī pēc desmit gadiem mēs būsim tur, kur esam. Daži min, ka visus jautājumus, kas saistīti ar veselību var izrunāt ģimenē. Diemžēl tas tā nenotiek. Tā, piemēram, svarīgos ar reproduktīvo veselību un dzimumattiecībām saistītus jautājumus ģimenē pārrunā tikai puse jauno sieviešu. Vīriešu vidū šis rādītājs ir vēl zemāks – tēvi ar dēliem „vīru lietas” pārrunā tikai 1/3 ģimeņu.

Jūsu idejas mūsu partijas programmā

Reti kurš no līdzšim intervētajiem politiķiem spēj atbildēt uz uzdotajiem jautājumiem pietiekami tieši. Ne vienu reizi vien intervētājiem ir jāuzdod viens un tas pats jautājums vairākas reizes, lai saņemtu atbildi, kas būtu daudzmaz pieņemama.

„Politiķu teiktais nepārliecināja, atbildes ietvēra vispārējas idejas, nevis konkrētus risinājumus. Pārliecināja politiķu sniegtās atbildes uz jautājumiem, kas bija saistīti ar tautsaimniecību un nodokļu sistēmu, bet vispārīgas un nenoteiktas bija atbildes, kas skāra tieši jauniešus interesējošus jautājumus – veselību un izglītību. Ir tāda sajūta, ka politiķi runā par to, kas būtu, ja būtu un, manuprāt, tas neiederas šī brīža situācijā,” šādi savas sajūtas pēc diskusijām ar topošajiem deputātiem apraksta „Pirmās reizes” projekta dalībnieki.

Un vēl – gandrīz katrā no tikšanās reizēm izskanēja partiju pārstāvju priekšlikums ietvert jauniešu idejas savas partijas programmā. Tas liecina tikai par vienu – politikas veidotāju rīcību nosaka paradigma – noticējāt mūsu solījumiem, tad paši vainīgi un turpmākos četrus gadus lieciet mūs mierā.

Noslēgumā tomēr vēlētos atgriezties pie pozitīvas nots – mani patiešām priecēja „Pirmās reizes” jauniešu atziņa, ka svarīgi ir interesēties par politiķu darbiem un nedarbiem ne tikai pirms vēlēšanām, bet arī to starplaikā, turot roku uz pulsa un, vajadzības gadījumā, nekautrējoties uzdodot jautājumu – ko Tu kā manis vēlēts pārstāvis parlamentā dari mūsu labā pašlaik? Un otra svarīga jauniešu izlolota atziņa – ir jāveido organizēts dialogs ar politiķiem, lai ar spiedienu panāku sev vēlamo rezultātu un neļautu aizmirst par vēlētājiem dotajiem solījumiem.

Iveta Ķelle ir asociācijas Papardes zieds valdes priekšsēdētāja.