Labvakar! Ēterā ziņas • IR.lv

Labvakar! Ēterā ziņas

6
No kreisās: Kristīne Anže, Arnis Krauze un Daina Lipiniece. Foto — Reinis Hofmanis, F64

Augusta beigās visos televīzijas kanālos sākas jaunā sezona ar jaunām idejām. Taču viens paliek nemainīgs – ikvakara ziņas. Kas ir lielākie izaicinājumi un noslēpumi ziņu lasītāja darbā, jautājam Latvijas televīzijas, Latvijas Neatkarīgās televīzijas un TV3 ziņu raidījumu vadītājiem Arnim Krauzem, Dainai Lipiniecei un Kristīnei Anžei

Arnis Krauze (33) kā namatēvs izrāda LTV Ziņu dienesta cīņu vietas Zaķusalā. Vispirms apskatām studiju, kurai ir arī vēsturiska nozīme, jo te savulaik tautu uzrunāja labvakarieši, bet tagad raida Panorāmu. Tālāk – Ziņu dienesta telpa un ģērbtuve ar aptuveni simt žaketēm, no kurām 20 pieder Arnim. Arhīvs, kurā glabājas arī Arņa pirms aptuveni 13 gadiem ierakstītā debija televīzijā. Viņš vēl aizvien neesot saņēmies to noskatīties. Kaut sarunas laikā viņš atzīstas, ka patlaban Panorāmai nepiemīt tāds spēks un ietekme kā pirms 5-10 gadiem, Arnis domā, ka Ziņu dienestam ir liels potenciāls un visi nepieciešamie priekšnoteikumi, lai to atkal atgūtu.
 
VISPIRMS — ŽURNĀLISTS
Arņa ceļš līdz ziņu vadītājam jeb diktoram ir veidojies likumsakarīgi, Arnis saka, «pašplūsmā». Sācis pirms 13 gadiem ar grāmatu apskata veidošanu, ilgus gadus kā žurnālists veidojis sižetus «par visām tēmām», vienu laiku vadījis nakts ziņas, strādājis arī aizkadrā kā producents. Trīs gadus veidojis reportāžas no Briseles, un pēc atgriešanās nācis piedāvājums, mainoties ar Ilvu Liepiņu, lasīt Panorāmu.

«Vispirms es esmu žurnālists,» saka Arnis, un, kaut arī pašlaik lasa ziņas, viņam būtu liels prieks «kaut kur aizbraukt, uztaisīt kādu sižetu». «Tīri radošā procesa dēļ, jo tā ir īstā žurnālistika – ar mikrofonu un bloknotu braukt, meklēt stāstus, runāt ar cilvēkiem, man patīk pašam domāt, kā to izstāstīt 2-3 minūtēs, montēt,» viņš saka. Taču tajās nedēļās, kad jāvada Panorāma, laika trūkuma dēļ tas neesot iespējams. Turklāt LTV esot diezgan stingri noteikts, ka nedrīkst pārsniegt likumdošanā noteiktās darba stundas, arī tas ierobežo. Toties paralēli ziņu lasīšanai viņa pienākums ir rakstīt «ziņu līniju», kas redzama kadra apakšā un esot «diezgan piņķerīgs process, jo visa ziņa jāiespiež 57 rakstu zīmēs, turklāt katru dienu jāatrod 40 šādas ziņas».

Arnis vienmēr pārlasa žurnālistu sagatavotos ziņu pieteikumus, lai saliktu akcentus, rakstīto tekstu pielāgotu savai mēlei un izpratnei par teksta melodiju. «Man ir tā: ja es pirmo reizi izlasu tekstu un ir kāds vārds, aiz kura aizķeros, tad gandrīz noteikti aizķeršos, arī lasot tiešajā ēterā. Tāpēc tas jāizlabo.» Lielākais izaicinājums un augstākās pilotāžas pārbaude notiekot tiešraižu laikā. «Es izbaudu brīžus, kad man priekšā nav teksta, kad viss nenotiek pēc plāna. Vai gadās aizkavējies sižets, vai ir kāda karstā ziņa, ko man diktē austiņā, bet skatītājam jārodas sajūtai, ka viss notiek bez aizķeršanās. Vai kad jāizvelk laiks un jāaizpilda pusminūte. Piere slapja, bet man patīk. Tā ir ziņu lasītāja īstā burvība. Man patīk, ja kaut kas nojūk, tad ir tāda sajūta kā lidot bez izpletņa.»
 
TOREIZ UN TAGAD
Īsā ekskursija pa Zaķusalas trešo stāvu atstāj iespaidu par aizgājušu godību. Padomju laika interjers izskatās kā komas stāvoklī. Redzams, ka ir bijuši mēģinājumi kaut ko atdzīvināt, dažas telpas tiek remontētas, bet kopumā – pamestības sajūta. Visā milzīgajā ēkā esot daudz tukšu telpu. Mēs sēžam bijušajā krievu ziņu redakcijā, kur vienā stūrī ik pa brīdim traģiski iegārdzas ledusskapis.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu