Kur šie rodas – plātīgie un glaunie, Glumiem ģīmjiem, veiklām valodām? – tā 1968.gadā rakstīja Viks
Haralda Burkovska balss un arī tai piesaistītais vizuālais tēls laikam visprecīzāk ilustrē bezprincipu un bezsatura, toties plaša spektra (ne)speciālistu rosīšanos mediju telpā. Propaganda, reklāma, PR, žurnālistika, pareizi fakti, nepareizi – kāda tur starpība! Tikai ar tādu ķiļķenu un klimpu zupu iespējams tiktāl notrulināt vēlētāja garšas kārpiņas, lai viņam tiešām pilnā nopietnībā piedāvātu par premjeriem un vispār glābējiem tipus, ap kuriem lielā rādiusā vējo augsta līmeņa ekonomisks «krimināls», kas gandrīz vienmēr garšo pēc ārzonām, kukuļiem un valsts mantas izblēdīšanas.
Tik ar to pilno nopietnību ir pašvaki. Nevar saprast, vai vienīgā pašlaik pieejamā priekšvēlēšanu diskusiju šova Latvija. Mēs Tevi dzirdam četri permanentie visu nozaru eksperti tiešām ir tik glupi, vai tikai izliekas. Starp citu, būtu labi noskaidrot, vai Stendzenieks pašlaik paralēli politiskajām aktivitātēm tiešām saucams par Latvijas tēla veidotāju, kā to titros sauc Neatkarīgā (!) televīzija. Ja tā ir, varbūt Sudrabas kundzei vai Kalnmeiera kungam jāpārbauda, vai Latvija sevi negrasās reklamēt ar kādam alkoholam vai tamlīdzīgam draņķim nospertiem reklāmas tēliem.
Bet par šovu. Vienā no pēdējiem, kurā minētie eksperti visiem spēkiem centās pierādīt, ka mūsu meža industrijas lielākais ļaunums ir lielās dabas liegumu teritorijas un ierobežojumi izcirst visas traucējošās priedes, cienījamajam Borovkova kungam paspruka tēze par sajūtu, vai tik viņš tomēr nepiedalās reklāmas raidījumā… Nevienam nav aizliegts pašam sevi mānīt, bet nopietna kļūda ir uzskatīt visus, ko tu uzrunā, par pilnīgi stulbiem.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.