Mr. Latkovskis had apportioned blame even before he read the IMF paper
Based on this Working Paper from the IMF , which tries to disentangle whether the credit booms and their fallout in the eastern new member states of the EU were unavoidable or due to bad policy, Bens Latkovskis, writing in Neatkarīgā on 21 July 2010 , comes to the conclusion that Bank of Latvia is to blame in the case of Latvia. It seems that this was picked up by much else of the media but here I must quite frankly ask: Did anyone else read the IMF paper or did they just report Mr. Latkovskis’ “findings”? I bet the latter.
But interesting – when I read the very same IMF report I found general evidence of blame to be put on the banks, on (lack of) supervision and, of course, on the main culprit here, fiscal policy. But not on the central bank – but let me in all fairness apportion some blame on them, too, as I move along.
But it surprises me how one can read this rather simple document and get to two such different conclusions!
Since this is about economics one should obviously start with Macro 101: In a fixed exchange rate system monetary policy is rendered powerless and policy adjustment falls entirely on the fiscal side. Already here one should be more than sceptical concerning Mr. Latkovskis’ findings. How can the central bank be guilty if it is largely powerless? True, it can change the fixed exchange rate policy to a floating rate policy but let us first have a look at the report.
To quote from the IMF paper (p.34):
The capital inflows period posed hitherto unseen challenges, but it remains unclear to what extent other policies—in particular fiscal and prudential—could not have more effectively compensated for the absence of monetary/exchange rate policy responses. Arguably, in the context of the crisis, a change in the exchange rate regime would have been too late to avoid the excesses, and possibly also associated with significant costs.
Enough to blame the central bank? No way, and even less in the light of the last sentence – a floating rate here could have created unrest in the market plus it would have been contrary to the goal of euro adoption (unless done with ERM II by widening the fluctuation margins).
So keen to find a possible culprit, why does Mr. Latkovskis not look elsewhere?
E.g. p. 29 in the report which blames banks for poor risk assessment.
Or p. 42 that asks for adequate supervision.
Or most damning in the Latvian case, e.g. p. 42:
… the role of fiscal policy in fixed exchange rate countries will need to be even more pronounced to reduce demand pressures in the economy.
– but it wasn’t…..
Or, the best, graphs 2 and 3 in Fig. 23 on p.41. I cannot reproduce them here but they scream procyclical fiscal policy in Latvia, thus exacerbating the overheating period as well as the downturn.
I am sorry, but I cannot help but think that Mr. Latkovskis had apportioned blame even before he read the IMF paper.
PS
If Bank of Latvia deserves blame it should be for an overoptimistic initial timeline towards euro adoption. Early on, that date was 1 January 2008 which possibly convinced too many too early that euro and lats were irrevocably fixed and that loans in euro thus posed no problem.
Morten Hansen is the Head of Economics Department, Stockholm School of Economics in Riga.
Komentāri (31)
noora2 23.07.2010. 09.20
Mans igauņu kolēģis no Postimees nespēj saprast, kāpēc ekonomisti Latvijā cepās par Centrālās Bankas stingro nostāju monetārajā politikā, kamēr reti kurš (un te arī akmens žurnālistu dārzā) runā par absolūtu fiskālās politikas trūkumu (īstermiņa un ilgermiņa).
“Nesaprotu, kāpēc jūs kritizējat tos, kam ir kaut kāds viedoklis nevis tos, kam tāda nav, bet noteikti vajadzētu būt?” (citāts no e-pasta).
Nesaku, ka igaunim, tāpēc, ka ir igaunis un tūlīt savā makā skaitīs eiro, būtu jābūt kādai autoritātei, bet es saprotu viņa teikto: ja būtu tik pat argumentēta fiskālā politika, kāda ir monetārā, un abas spētu sadarboties, mums vispār te nevajadzētu par kaut ko diskutēt.
Paldies Mortenam par rakstu, īpaši par norādi uz tipisko dažu LV žurnālistu sērgu: veidot viedokli vēl pirms iepazīšanās ar raksta/sižeta materiāliem!
2
Ginta Auzniece > noora2 24.07.2010. 23.47
Petersona kgs, monetara un fiskala politikas jeb naudas stipruma mainisanas un budzeta apmera un terinu organizesanas politikas ir divi galvenie jebkuras ekonomikas regulesanas instrumenti. Tie darbojas kopā.
0
Ginta Auzniece > noora2 24.07.2010. 23.50
Ka noradija blogā Mortena kgs abiem jabut savstarpeji samerotiem. Nevar but pie cietas valutas ekonomikas parkarsanas laika budzets ar parlieku deficitu. Citiem vardiem, monetara un fiskala politika ir ka deja kas abiem jadejo kopa un abiem partneriem viena.
LB pozicija ir, ka vini dejoja pareizi visu laiku Vines valsi, bet valdiba visu laiku bojaja pasakumu dejojot čačača.
Tomer so argumentu var pagriezt otradi pajautajot: ja jau LB redzeja, ka valdiba dejo čačača, kapec LB neizmainija deju piemerojoties valdibai?
Redzot bezatbildigas valdibas, LB vareja bremzet ekonomiku svarstot kursu.
Sis SVF petijums ir loti interesants un gudrs. Vins prasa pat garaku rakstu, ne Mortena kga iso blogu vai komentarus pie ta, kuru autori diemzel biezi nav papulejusies izlasit originalu.
0
Ginta Auzniece 23.07.2010. 00.19
Izlasot SVF dokumentu mans secinājums:
Mortena k-gam ir taisnība, ja iziet no paradigmas, ka Latvijas Bankai bija noteikti jātur fiksēts valūtas kurss visus treknos gadus, nevis, piemēram, jārevalvē (pretēja darbība devalvācijai) treknajos gados, lai bremzētu ekonomiku. Ja kurss fiksēts un ciets, tad LB nav vainīga un patiesi bija impotenta kaut ko darīt ekonomikas balansēšanai, vainīga tad valdība – īpaši Kalvītis un FKTK.
Latkovska k-gam taisnība, ja iziet no paradigmas, ka LB varēja sākt svārstīt latu/nepiesiet cieti eiro/atļaut 15% svārstību ERM II ietvaros 2004-2007 gadā, lai tādejādi novērstu kredītu burbuli.Tad vainīga LB, mazāk vainīga valdība un FKTK.
Izlasot SVF dokumentu pilnībā, ir skaidrs, ka autori par patiesi sekmīgām atrod tikai tās Austrumeiropas valstis, kas svārstīja savas valūtas visus treknos gadus, nevis turēja cietus kursus.
2
a_strelis > Ginta Auzniece 23.07.2010. 13.29
Osleja kungs, varbūt Jūs varat atbildēt uz jautājumu, kur Centrālajai bankai bija jāiegūst revalvācijai nepieciešamo 15% rezervju palielinājumu? Latkovskis uz šo jautājumu tā arī nepapūlējas atbildēt.
0
Ginta Auzniece > Ginta Auzniece 24.07.2010. 16.13
Atbildot isi uz so jautajumu: 100 procentu vai pat vairak neka 100 procentu stipras valutas rezerves vajag tikai tad ja valutas kurss ir pilnigi nemainigs pie t.s. Valutas padomes ka Latvijā.
Ja valutas kurss ir svarstigs tad valutu nekad nesedz ar rezervem pilna apmera.
No sejienes 2 secinajumi:
1 mierigi vareja pacelt kursu jau 2005 vai 6 gada.
2 mainigs kurss atlautu atbrivot valutas rezerves produktivakam pielietojumam ekonomika.
Nerunajot par to, ka mes jau butu eiro, ja butu izdarijusi ka Slovakija kas pacela kursu, ar to apslapeja inflaciju un kreditesanu un tika uznemta Eiro zona. Es aicinaju sekot Slovakijas piemeram uzreiz pec vinu parauga, un ir svarigi izlasit so SVF petijumu lai saprastu Slovakijas loģiku.
0
SockBox 23.07.2010. 08.27
”Latkovska k-gam taisnība, ja iziet no paradigmas, ka LB varēja sākt svārstīt latu/nepiesiet cieti eiro/atļaut 15% svārstību ERM II ietvaros 2004-2007 gadā, lai tādejādi novērstu kredītu burbuli.Tad vainīga LB, mazāk vainīga valdība un FKTK.”
No dokumenta:
”Arguably, in the context of the crisis, a change in the exchange rate regime would have been too late to avoid the excesses, and possibly also associated with significant costs.”
Osleja Kungs, ludzu paradiet vismaz vienu piemeru no dokumenta, kur ir minets, ka, ja butu mainits valutas kurss 2004-2007. gada, tad nebutu bijusi si krize.
”Izlasot SVF dokumentu pilnībā, ir skaidrs, ka autori par patiesi sekmīgām atrod tikai tās Austrumeiropas valstis, kas svārstīja savas valūtas visus treknos gadus, nevis turēja cietus kursus.”
Jus runajat par Ungariju, Rumaniju, Ukrainu? Ja valutas kurss ir svarstigais, tad jabut ari fiskalai politikai utml.
0