Lidosta no ''airBaltic'' grib piedzīt 2,5 miljonus

Prasību pret savu lielāko klientu lidosta iesniegs, lai izvairītos no naudas plūsmas prolēmām

Divu valsts kontrolētu uzņēmumu – lidostas ''Rīga'' un ''airBaltic'' – konflikts pirmdien sasniedzis jaunu pakāpi, lidostai paziņojot par vēršanos tiesā pret nacionālo lidsabiedrību, lai no tās piedzītu apmēram 2,5 miljonu latu parādu. Lidosta lūgs tiesu arestēt attiecīgu summu ''airBaltic'' kontos, Ir.lv apliecināja lidostas valdes loceklis Jānis Ķuzulis. Ja parāds netiek samaksāts, finansiālas problēmas sāksies pašai lidostai, kurai nacionālā lidsabiedrība ir lielākais klients.

"Strīdā nav nekā politiska, tas ir saimnieciskas dabas jautājums," Ir.lv teica Ķuzulis, "''airBaltic'' ir lidostas lielākais klients, kas aizņem vairāk nekā 70% tirgus. Ja viņi nemaksā par pakalpojumiem, mums iestāsies nopietnas naudas plūsmas problēmas." Lidostas valdei neesot citas izejas, jo pretējā gadījumā to varēs vainot valsts mantas izšķērdēšanā.

Lai noslēgtu līgumu par lidostas zemes nomu lidsabiedrības jaunā termināļa vajadzībām, tika panākta vienošanās, kā ''airBaltic'' atmaksās parādu saskaņā ar noteiktu grafiku. Pienākot maksājuma dienai, nauda lidostas kontā nav parādījusies un nolemts vērsties tiesā. Parāds galvenokārt attiecas uz šogad sniegtiem pakalpojumiem: gan aviācijas – lidmašīnu apkalpošana, utml., gan ar to tieši nesaistītiem, piemēram, telpu īri. Ir.lv zināms, ka ''airBaltic'' maksājumus regulāri kavē jau ilgstoši, ik pa laikam ieskaitot lidostas kontā daļu parāda, kad situācija kļūst draudīga.

Lidostas vadītājs Krišjānis Peters, kas amatā nonāca ar agrākā satiksmes ministra Aināra Šlesera (LPP/LC) atbalstu, konfliktam starp abiem uzņēmumiem saasinoties, ir saslimis, tāpēc Ir.lv nav izdevies ar viņu sazināties.

''airBaltic'' neesot saņēmis apstiprinājumu, ka tiesvedība uzsākta, Ir.lv informēja lidsabiedrības prezidents un izpilddirektors Fliks. Viņš lidostas sniegto informāciju uztver kā ''publisku spiedienu''. Pēc ''airBaltic'' pārstāvju paustā, lidostas tarifi mainījās pērn 1.novembrī, taču ''Ryanair'' turpina maksāt pēc iepriekšējiem tarifiem, proti, 4,5 eiro (Ls 3,15) par pasažieri. Savukārt ''airBaltic'' lidosta 1.janvārī palielināja virszemes apkalpošanas tarifus par 60% un aprīlī ieviesa infrastruktūras maksu par virszemes apkalpošanu, līdz ar to ''airBaltic'' kopējie izdevumi par vienu pasažieri esot teju 10 eiro (Ls 7).

Flika vērtējumā, lidosta vairākkārt palielinājusi maksu ''airBaltic'', lai segtu ''Ryanair'' līguma zaudējumus. ''airBaltic'' mērķis gan neesot panākt, lai ''Ryanair'' maksā vairāk, kompānija esot gatava ''jebkurā brīdī ar starptautisko lidostu “Rīga” noslēgt līgumu ar tādiem pašiem privileģētiem nosacījumiem, kādi piešķirti lidsabiedrībai ''Ryanair''''.

Satiksmes ministrija (SM), kura ir visu valsts akciju turētāja lidostā ''Rīga'' un pārvalda 52,6% valsts akciju ''airBaltic'' (pārējās akcijas pieder ''airBaltic'' vadītāja Bertolta Flika uzņēmumam ''Baltijas aviācijas sistēmas''), Ir.lv apstiprina, ka abu kompāniju strīda pamatā ir saimnieciski jautājumi, un ''abām pusēm ir savi ''mājasdarbi'', kas jāveic''. ''Par sniegto pakalpojumu, protams, ir jānorēķinās, tomēr arī lidostai ir jārada pārliecība, ka tai pret visām aviokompānijām ir vienāda pieeja,'' teikts SM rakstiskajā atbildē. Strīdu varot risināt tiesā, taču valsts intereses ir, lai ne viens, ne otrs uzņēmums neciestu zaudējumus un turpinātu darboties, norāda SM.

Jūnija beigās ''airBaltic'' paziņoja, ka atšķirīgo tarifu dēļ gatavojas vērsties tiesā pret lidostu, jo tas kropļo konkurenci. Uzņēmums ir vērsies Konkurences padomē (KP). Esot sagatavota arī ''airBaltic'' prasība pret lidostu tiesā, tagad jau par 7 miljoniem latu, informēja Fliks.

Ķuzulis noraidīja ''airBaltic'' argumentus, ka tā nemaksās, kamēr netiks pie tikpat labiem tarifiem kā ''Ryanair'', norādot, ka nekas neatceļ lidsabiedrības līgumos noteiktos pienākumus pret lidostu.

Ministru kabinets pērn noteica jaunus – vienādus tarifus visām lidsabiedrībām, lai novērstu KP konstatēto izkropļojumu attiecībā uz ''airBaltic'' un ''Ryanair'', kurām tika piemērotas lielākas atlaides nekā citiem. Taču pērn arī nāca gaismā slepenais satiksmes ministra Šlesera laikā slēgtais līgums ar ''Ryanair'', kurš zemo cenu lidsabiedrībai paredzēja ļoti labus noteikumus, salīdzinot ar pārējiem pārvadātājiem, un ko tā uzskata par augstāku nekā valdības noteikumi.