Daļēji noraida prezidenta iebildumus mediju likumā

Pēc vairāku stundu debatēm deputāti nepiekrīt iebildēm par valodu un sabiedrisko pasūtījumu

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija otrdien pēc vairāku stundu ilgām debatēm pēc būtības noraidīja vairākus priekšlikumus likuma grozījumiem, ko Valsts prezidents, nododot otrreizējai caurlūkošanai elektronisko mediju likumu, rosināja vērtēt atkārtoti.

Prezidenta padomniece likumdošanas jautājumos Sandra Sondore-Kukule Ir.lv otrdien pēcpusdienā atzina, ka prezidenta motivācijas vēstulē Saeimai bija norādīti četri galvenie iemesli, kādēļ jaunais elektronisko mediju likums atdots otrreizējai caurlūkošanai, proti – valodu kvotas jautājums populārākajā raidaikā, reklāmas regulācijas, sabiedriskā pasūtījuma nodošana ar konkursa palīdzību, kā arī tehnisko neprecizitāšu novēršana. “Šobrīd izskatās, ka pilnībā izpildīts tikai norādījums par reklāmu,“ pauda Sondore-Kukule.

Komisija darbu pie atdotā likumprojekta teju pietiekama kvoruma sastāvā otrdien turpināja visu dienu. Lai arī no komisijas vadības puses bija priekšlikums saīsināt debašu laiku līdz divām minūtēm, priekšlikums tika noraidīts.

Visasākās debates izvērsās par komisijas vadītājas Ingrīdas Circenes (JL) priekšlikumu dot iespēju komercmedijiem piedalīties konkursā par sabiedrisko pasūtījumu. Deputāts Boriss Cilēvičs (SC) paziņoja – “tas, ka dažus mēnešus pirms vēlēšanām tiek piešķirts finansējums komerctelevīzijām, ož pēc korupcijas”, apvainojot tajā gan Saeimas Juridiskā biroja, gan Valsts prezidenta kancelejas darbiniekus, kas pārmetumus noliedza.

Sondore-Kukule atsaucās uz elektronisko mediju attīstības koncepciju, kas jau paredz komercmediju plašāku iesaisti, tā uzlabojot kvalitāti sabiedriskā pasūtījuma izpildē. Savukārt Nacionālās Radio un televīzijas padomes (NRTP) vadītājs Abrams Kleckins uzsvēra, ka šādu likuma grozījumu pieņemšana faktiski nozīmētu “atņemt 15% finansējuma Latvijas Televīzijai, tādējādi to slēdzot”. Saeimas komisijas deputāti balsojot noraidīja šo priekšlikumu.

Parlamentārieši vispār neizskatīja kultūras ministra Inta Dāldera (JL) priekšlikumu, kas paredzēja likumprojektā iestrādāt aizliegumu medijos diskriminēt pēc seksuālās orientācijas. Lai arī šādu liegumu Latvijas likumdošanā prasa ieviest Eiropas Komisija, uz ko otrdien norādīja arī Kleckins, deputāti uzsvēra, ka Valsts prezidents nav prasījis labot šo likuma pantu, līdz ar to komisija saskaņā ar Saeimas Kārtības rulli par to nemaz nedrīkstot lemt.

Gala lēmums par vairāk nekā 20 jauniem priekšlikumiem elektronisko mediju likumā būs jāpieņem Saeimai, kuras sēdē balsojums gan varētu atšķirties no komisijas sēdē lemtā, jo komisijā, visticamāk, vasaras brīvdienu dēļ nepiedalījās liels skaits parlamentāriešu, tādēļ grozījumus atbalstījušo un to pretinieku pusē varētu vēl būt izmaiņas.

Par likumprojektu Saeima lems ārkārtas sēdē 12.jūlijā.

.