Dombrovskis pieļauj nodokļu paaugstināšanu

Vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem valdība slēgs, apejot Saeimu

Viens no iespējamajiem valsts budžeta ieņēmumu palielināšanas veidiem nākamā gada budžetā ir pievienotās vērtības nodokļa (PVN) un nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) paaugstināšana, otrdien pēc valdības sēdes žurnālistiem atzina premjers Valdis Dombrovskis (JL).

Kā norādīja valdības vadītājs, NĪN paaugstināšana, kā arī PVN likmju pārskatīšana jau bija paredzēta vidēja termiņa plānā nodokļu pamatnostādnēs. Pēc Dombrovska teiktā, iespējama arī PVN samazināto likmju atcelšana, kā to paredz šis vidēja termiņu nodokļu plāns. “Tas ir viens no iespējamajiem darbības virzieniem,” sacīja Dombrovskis.

Lai arī jaunā vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem paredzot atsevišķus konsolidācijas “darba virzienus”, tie esot norādīti kā iespējamie varianti, nevis uzdevumi, uzsvēra premjers. Starp šiem iespējamajiem konsolidācijas veidiem minēta gan valsts tēriņu samazināšana, gan “sociālā budžeta ilgspējas jautājumu risināšana”, gan ēnu ekonomikas mazināšana, gan citi risinājuma veidi, pie kuriem strādājot Finanšu ministrija.

Savukārt algas valsts sektorā premjers solīja vairs masveidā nemazināt, jo tas vairs neesot iespējams, vēstī aģentūra BNS.

Premjers stāstīja, ka valdība viņu otrdien pilnvarojusi parakstīt vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējem, un tas neesot pretrunā tam, ka šāda rakstura dokumentu saskaņā ar iepriekš pieņemto Satversmes tiesas lēmumu būtu jāpieņem Saeimā. Kā skaidroja Dombrovskis – to, ka šis jautājums šoreiz tiek pieņemts valdības līmenī, nosakot “vienošanās raksturs”.

Kā atzīmēja premjers, līdz šim bijusi dažāda prakse, kā ar aizdevējiem tiek slēgta vienošanās – iepriekš pieticis gan ar valdības vadītāja parakstu, gan bija nepieciešami koalīcijas partneru paraksti, gan arī šā gada sākumā bija vajadzīgs Saeimas balsojums.”Ja vienošanās uzliek kādas saistības Saeimai, tad par to tai ir jālemj,“ skaidroja Dombrovskis, norādot, ka šobrīd vienošanās dokuments nesatur nekādus būtiskus jaunus uzdevumus.

Saskaņā ar vienošanos Latvija šobrīd no starptautiskajiema izdevējiem varot saņemt aptuveni vienu miljardu eiro, tomēr reāli valsts aizņemsies 400 miljonus eiro, kas, pēc Valsts kases aprēķiniem, esot nepieciešami rezervju apjoma nodrošināšanai.

Kā ziņots, saskaņā ar jaunāko vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem Latvijai nākamā gada budžetā jākonsolidē 395 līdz 400 miljoni latu, nepārsniedzot 6% deficītu no iekšzemes kopprodukta.