Ja par atzinīgi vērtēto Dzintaru parka projektu Arnis Dimiņš šogad saņems pelnīto Latvijas arhitektūras gada balvu, tad šis notikums iezīmēs gan paaudžu, gan domāšanas maiņu Latvijas arhitektūrā
Var apskaust katru, kurš vēl nav atklājis Dzintaru mežaparku Jūrmalā. Tur starp priedēm un mellenājiem līkumo pastaigu celiņi, skrituļošanas trase un viz apkārtni atstarojoši, efektīgi paviljoni. Tiltiņš, atpūtas soliņi, norādes un daudz pozitīvu, sportisku cilvēku ar priecīgām sejām. Parks ir viens no nedaudzajiem publiskās arhitektūras un ainavas darbiem, kur vajadzība pēc mūsdienīgas aktīvās atpūtas vietas ne tikai perfekti uztaustīta, bet arī atrisināta, piedāvājot harmonisku un reizē laikmetīgu vidi.
Ne velti projekts ir viens no nopietnākajiem pretendentiem arhitektūras gada balvai, ko 21.maijā pasniegs Latvijas Arhitektu savienība.
Parka arhitekts Arnis Dimiņš un viņa biroja Substance komanda ar atzinību pēdējā gadā ir norūdīta, jo pēc Majoru sporta halles uzcelšanas bijušas neskaitāmas publikācijas ietekmīgos arhitektūras žurnālos Eiropā, Āzijā un Dienvidamerikā. Majoru halle un apraksts par biroju iekļauts Public Architecture Now sējumā, ko jau par zīmolu kļuvušajā Now! formātā publicē izdevniecība Taschen, apkopojot īpašos, redaktoru atlasītos pasaules jaunumus. Tā ir arī pirmā Latvijas arhitektu ēka, kas iekļuvusi Eiropas galvenās arhitektūras balvas Mies van der Rohe Award četrdesmitniekā un pašlaik kā izstādes sastāvdaļa ceļo pa Eiropas galvaspilsētām. Taču Arnis Dimiņš arhitektu sabiedrībā ir savrups spēlētājs. Pirms tika uzbūvēta Majoru halle un Dzintaru parks, daži zināja tikai to, ka Arnis ir liels mūzikas cienītājs un kolekcionē retas vinila skaņu plates.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.