Legāla un nelegāla akcīzes preču ievešana Latvijā atkal kļuvusi par daudzu Latgales iedzīvotāju vienīgo iztikas avotu. Gluži kā 90.gados. Atšķirība vien tā, ka toreiz pāri robežai gāja kājām, bet tagad brauc. Un ar katru ievesto cigareti un benzīna litru garām valsts kasei aizplūst santīmi, kas summējas miljonos
Rīts Ludzas tirgū. Aptuveni tāds pats kā jebkurā Latvijas mazpilsētā. Vienīgā atšķirība - tirgū ir daudz Krievijas preču un pie vārtiem bariņš vīru, kas neko netirgo, bet atrodas nepārtrauktā kontaktā ar pircējiem un pārdevējiem. No malas izskatās, ka viņi te visus pazīst un visi pazīst viņus.
Pieticīgi ģērbušies, bez izteiktas profesionālās piederības, grūti nosakāma vecuma un mazliet aizdzertām acīm. Multimākslinieki - teiktu gados jauns rīdzinieks, lai gan man labāk patīk «saulesbrāļi», kā šādus vīrus sauca ulmaņlaikos. Vienu brīdi saskaitu astoņus, tad desmit, bet jau pēc mirkļa palikuši seši. Viņi ir ļoti darbīgi, tāpēc ik pa laikam kāds pazūd, cits atgriežas, nepārtraukti nojaucot man skaitīšanu. Viens atnes kokteiļa Dins pudelīti un palaiž uz riņķi. Visi pa druskai iemalko. Ļoti piesardzīgi. Multimākslinieku pamatbizness ir cigaretes. Sarkanās More maksā 80 santīmu, gaiši zilās - 90. Citu pagaidām neesot.
