Eiro ieviešana Igaunijā stabilizēs Baltiju

Latvijas premjers Minhenes Ekonomikas forumā aicina saglabāt Māstrihtas kritērijus

Iespējami drīzāka Igaunijas uzņemšana eirozonā ir svarīga visa Baltijas reģiona ekonomikas stabilitātei, piektdien Minhenes Ekonomikas forumā paziņojis Latvijas premjerministrs Valdis Dombrovskis (JL). Kā vēstī aģentūras BNS/Reuters, viņš aicinājis nevilcināties ar eirozonas paplašināšanu un negrozīt pievienošanās nosacījumus.

"Mēs vēlētos uzsvērt, cik svarīga ir pēc iespējas drīzāka Igaunijas pievienošanās eirozonai visa Baltijas reģiona ekonomikas atveseļošanās un stabilitātes dēļ," savā uzrunā Minhenes Ekonomikas forumā sacīja Dombrovskis.

Viņš pauda bažas par pēdējā laikā vairākkārt publiski izskanējušajām diskusijām ar ierosinājumu mainīt kritērijus iestājai eirozonā. "Šīs debates mūs nedaudz satrauc, kad dzirdam dažādas diskusijas par to, ka Māstrihtas līgums varētu tikt grozīts vai ka eirozonas paplašināšana varētu tikt atlikta. Izskatās, ka pievēršanās šai problēmai notiek no nepareizās puses, jo – ja jūs aplūkojat Māstrihtas kritērijus, tie ir pietiekami, lai garantētu makroekonomisko stabilitāti," sacīja Latvijas valdības vadītājs.

Dombrovskis brīdināja, ka ekonomikas atveseļošanos Latvijā vēl nevar uzskatīt par stabilu. "Vai ir iespējama dubultā recesija? Jā. Latvijā mums joprojām pastāv risks, it sevišķi šajā priekšvēlēšanu laikā, kad mums ir mazākuma valdība," uzsvēra premjers. Šādā kontekstā komentējot situāciju Grieķijā, Dombrovskis uzsvēra, ka tā ir citāda, jo “Grieķija ir eiro zonas dalībvalsts, bet Latvija tāda nav".

Vēlāk paneļdiskusijā Dombrovskis uzsvēra, ka Latvijai nav nepieciešama lata devalvācija, jo tā dotu tikai īstermiņa ieguvumu un nebūtu uzskatāma par visizdevīgāko taktiku. "Konkurētspējas uzlabojumi [no devalvācijas] būtu ļoti nelieli un īslaicīgi, jo nekavējoties pieaugtu tik nozīmīgās enerģijas cenas," viņš norādīja, noraidot analītiķu agrāk paustos apgalvojumus, ka devalvācija mazinātu ekonomiskās lejupslīdes sāpīgās sekas un veicinātu eksportu.

"Mums devalvācija nav visefektīvākā pieeja. Devalvācija dažkārt tiek apspriesta kā vieglākais ceļš, taču, ja jūs to aplūkojat tuvāk, tā it nemaz nav viegla," sacīja premjers. Dombrovskis īpaši uzsvēra, ka, devalvējot latu, Latvijai lielas problēmas radītu eiro denominētās saistības.

Ceturtdien un piektdien notiekošajā Minhenes forumā uzmanība veltīta finanšu krīzes pārvarēšanai un turpmākajai rīcībai. Forums notiek ik gadu, un tajā ir ierobežots skaits ielūgtu dalībnieku, lai padarītu forumu neformālāku. Tajā pulcējas akadēmiķi un politiķi, uzņēmēji un finanšu jomas pārstāvji.

Jau vēstīts, ka Igaunija iecerējusi 2011.gada 1.janvārī pievienoties eirozonai, jo tai ir izdevies izpildīt visus Māstrihtas līgumā noteiktos kritērijus. Tie paredz, ka valstī, kas pretendē uz dalību Eiropas Monetārajā savienībā, inflācija nedrīkst vairāk kā par 1,5 procentpunktiem pārsniegt vidējo gada inflācijas rādītāju trijās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs ar viszemāko patēriņa cenu kāpumu. Eirozonas kandidātvalstī budžeta deficīts nedrīkst pārsniegt 3% no IKP, bet valsts parāds – 60% no IKP.

Igaunijas valsts budžeta deficīts pērn bija 1,7% no IKP, valsts parāds – 7,2% no IKP. Vidējā gada inflācija Igaunijā pēdējos mēnešos ir negatīva.

Pašlaik eiro zonā neietilpst 11 ES dalībvalstis – Bulgārija, Čehija, Dānija, Igaunija, Latvija, Lielbritānija, Lietuva, Polija, Rumānija, Ungārija un Zviedrija. Lielbritānija, Dānija un Zviedrija nevēlas ieviest eiro, bet pārējās valstis līdz šim nav atbildušas eiro ieviešanas kritērijiem.

Eiro zonā ietilpstošā Grieķija, kuru skārusi smaga parādu krīze, 23.aprīlī lūdza starptautiskos aizdevējus aktivizēt tai piešķirto 45 miljardu eiro (31,5 miljardu latu) finanšu palīdzības programmu.