Ņemcovs mediju biznesa un politikas epicentrā 6

Ivars Soikāns, LETA
Silvija Smagare
Print Friendly, PDF & Email

Žurnālistes Silvijas Smagares ieskats noslepkavotā Daugavpils vicemēra profesionālajā dzīvē

Odioza un visai pretrunīgi vērtēta personība – tāds bija sešdesmit divus gadus vecais Grigorijs Ņemcovs Daugavpilī, otrajā lielākajā Latvijas pilsētā. Politiķis, žurnālists, uzņēmējs un vairāku mediju īpašnieks, kurš savu dzīvi beidza no slepkavas lodes pilsētās centra nama pievārtē.

Policija izvirza divas slepkavības versijas, kas saistītas ar viņa profesionālo darbību un biznesu, kā arī pieļauj trešo par personīgiem motīviem.

Draudēts vairākkārt

Viens no pirmajiem gadījumiem, kad Ņemcovs saskārās ar fizisku izrēķināšanos, notika pirms 10 gadiem. 2000.gada 17.novembrī izskanēja informācija, ka Daugavpilī piekauts Tautas saskaņas partijas (TSP) nodaļas vadītājs Ņemcovs, bet Rīgā – Krievu partijas līdzpriekšsēdētājs Mihails Gavrilovs. Tika pieļauts, ka abi gadījumi saistīti ar 2001.gada pavasara pašvaldību vēlēšanām.

2007.gada 16.jūnija naktī Daugavpils rajona Skrudalienas pagastā nodega Ņemcova divstāvu koka dzīvojamā māja. Lietpratēji pieļāva, ka tā ļaunprātīgi aizdedzināta. Arī šo gadījumu politiķis vērtēja kā draudus un tiešu spiedienu uz viņam piederošo laikrakstu un televīzijas kanālu. Turklāt, kā Ņemcovs stāstīja presei, redakcijas darbinieki jau līdz ugunsgrēkam bija saskārušies ar dažādām tiesas prāvām un draudiem. Tajā laikā lielākā cīkstēšanās Ņemcovam bija ar biznesa konkurentiem – kabeļtelevīziju ”Dautkom” un tās paspārnē iznākošo laikrakstu ”Seičas”, kuru īpašnieks bija pirms pāris gadiem aizsaulē aizgājušais Marjans Pankevičs.

Ņemcovs mainīja partijas – viņš darbojās TSP, dažādās vēlēšanās sadarbojās ar partijām ”Dzimtene”, ”Jaunais centrs”. Ņemcovs nemitīgi atradās politisko grupējumu cīņās un pirms pēdējām pašvaldību vēlēšanām nodibināja savu partiju ”Latgales tauta”.

Nākamos draudus Daugavpils vicemērs saņēma pērn rudenī, kad mainījās vara pilsētas domē. Pēc nepilniem trijiem amatā pavadītiem mēnešiem tika gāzts Rihards Eigims (LSDSP), un viņa vietu Daugavpils domes priekšsēdētāja krēslā ieņēma Jānis Lāčplēsis (LPP/LC). Šīs izmaiņas notika, lielā mērā pateicoties tieši Ņemcova nostājas maiņai. Tad biedrība ”Sabiedrība par Daugavpils attīstību”, vadītāja Ruslana Jefimova iedvesmota, pie domes sarīkoja piketu, kurā tika uzstādītas simboliskas karātavas ar izbāzni – simbolisko nodevēju ar maisu un virvi uz galvas. Nevienam nebija šaubu, ka ar simbolu domāts vicemērs.

Vēlāk Ņemcovs publiski par dzīvības draudiem paziņoja televīzijas programmā “Bez cenzūras”. Pirmās bažas radījis kāda paziņas teiktais, kuram rekomendēts nesēsties vienā mašīnā ar deputātu. Otrais uztraukums – zvans uz mājas telefonu dzīvesbiedrei ar brīdinājumu, lai Ņemcovs brauktu atpakaļ uz savu dzimteni Baltkrieviju, pretējā gadījumā viņu varot nogalināt. Ņemcovam tika piešķirta personīgā apsardze.

”Zelta balss” domē

Uzreiz pēc 2009.gada vēlēšanām Ņemcovs Daugavpilī atradās uzmanības epicentrā. Viņa jaunizveidotā partija ”Latgales tauta” saņēma divus mandātus no 15 deputātu vietām domē. Atbalstu vēlētāju vidū ”Latgales tauta” guva ar kritiku, ko Ņemcova medijos plaši veltīja toreizējai Ritas Strodes (LPP/LC) vadītajai domei.

Ar ”Latgales tautas” un no ”Saskaņas centra” (SC) ievēlētā deputāta Vladimira Nadeždina atbalstu tika   izveidota pirmā koalīcija, kura mēra amatā izvirzīja Eigimu. Ņemcovs ieguva vicemēra krēslu. Taču jau pēc dažiem mēnešiem Daugavpilī sākās varas pārdale. 1.septembrī vienas dienas laikā pilsēta piedzīvoja nepieredzētu šovu – domes rīta sēdē no mēra amata ar vienas balss pārsvaru tika atcelts Eigims, taču pēcpusdienā ar vienas balss pārsvaru atkal ievēlēts par priekšsēdētāju. Toreiz aizdomas kā par svārstīgo balsi krita tieši uz Ņemcovu. 24. septembrī notika izdevās atkārtots varas maiņas mēģinājums, un par mēru kļuva Lāčplēsis. Ņemcovs vicemēra amatu saglabāja.

Pilsētā sākās runas par balsu pirkšanu un ”zelta balsi”. Šaubas, ka tieši Ņemcovs bija šī balss, apliecināja jaunas koalīcijas izveide, ko ar savu parakstu apstiprināja arī Ņemcovs. Tiesa gan, viņš pats nevienā intervijā nav apstiprinājis, ka bijis svārstīgā jeb ”zelta balss”. Ņemcova bijušie partijas biedri stāsta, ka viņš ”pārdevies” par iespēju savu televīziju ”Miljons”  izvietot kabeļtelevīzijā  ”Dautkom”. Vēlēšanu naktī, kad notikusi izvēle – iekļauties Eigima vai Strodes komandā, Ņemcovs teicis – atbalstot Strodi, viņš ”iegūs kabeļtelevīziju”.

Mediji – ceļš uz varu un ietekmi

Ņemcovu var droši dēvēt par pirmā privātā Daugavpils medija dibinātāju. 90.gadu sākumā viņš izveidoja pilsētā pirmo privāto preses izdevumu – avīzi ”Miljons”. Ar vairāk nekā 100 tūkstoš iedzīvotājiem pilsētā un nepilniem 40 tūkstošiem toreizējā rajonā avīzes metiens bija ap 25 tūkstošiem. Tā bija viena no lasītākajām reģionālajām avīzēm Latgalē. Nedaudz vēlāk ar tādu pašu nosaukumu Ņemcovs atvēra arī televīziju.

Taču mediju bizness pilsētā sāka attīstīties. Par nopietnāko konkurentu kļuva kabeļtelevīzija ”Dautkom”. Eksmēra Alekseja Vidavska (tagad Saeimas deputāts no ”Saskaņas centra”) laikā kabeļtelevīzijas biznesu sāka veiksmīgi attīstīt Pankevičs, visai aizdomīgā veidā pārņemot no pašvaldības kabeļtīklu sistēmu un uz ilgiem gadiem kļūstot par faktisku monopoluzņēmumu pilsētā. Televīzija ”Miljons” kabeļtīkos netika ieķlauta. Starp abiem medijiem bija vairāki tiesu darbi un savstarpējas aizskarošas publikācijas pašu izdevumos.

Tagad nesaskaņas vismaz publiskajā telpā beigušās, likumsakarīgi – pērn 21.septembrī pēdējā tiesas sēdē, kurā Ņemcova mediju apvienība ”Latgales reklāma" sākotnēji bija apsūdzējusi ”Dautkom TV" ļaunprātīgā dominējošā stāvokļa izmantošanā un negodīgā konkurencē, prasību atsauca. Televīzija ”Miljons”, kas pēc vēlēšanām, kā to skaidroja pats Ņemcovs, nerentabilitātes dēļ bija pārtraukusi raidīšanu, ar šī gada martu to atkal ir atsākusi.
Pa šo laiku Daugavpilī, lai arī ar grūtībām un pretestību, ienācis jauns kabeļtelevīzijas dalībnieks ”Lattelekom”, liekot pozīcijas zaudēt kompānijai ”Dautkom”, ko uzskatīja par neoficiālu Daugavpils varas kaltuvi.

Zaudēja vērtību

Nav izslēgts, ka Ņemcova slepkavība saistīta ar gaidāmajām Saeimas vēlēšanām. Iespējams, viņa rokās bija kompromāts, kas kādam deputāta krēslu tīkojošam kandidātam varēja būt nepatīkams.

Viņa aiziešanā no politiskās skatuves, kā izskan dažās komentētāju versijās, varēja būt ieinteresēti arī tie, kas vēlas Daugavpilī atkārtot varas maiņu. Nākamais Ņemcova vadītās partijas ”Latgales tauta” sarakstā, kas ieņems viņa vietu domē, ir Pēteris Dzalbe. Viņš bijis Eigima vadītās pašvaldības revīzijas komisijas vadītājs un nācis klajā ar pašreizējai varai nepatīkamiem paziņojumiem par nelikumībām pilsētas dzīvokļu, komunālajā un siltumtīklu saimniecībā.

Taču pat ar Dzalbes  atnākšanu domē Eigima komandai nebūs liels svars. Opozīcija ir sarukusi, tajā palikuši pieci deputāti no Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) saraksta – Eigims, L.Jankovska, M.Truskovskis, O.Hublarovs, L.Smikova.

Daugavpils domes valdošajā koalīcijā ietilpst Lāčplēsis, Strode, Viktors Butāns, Žanna Kulakova, Ivars Šķiņčs (LPP/LC), Vitālijs Azarevičs, Vjačeslavs Širjakovs (Daugavpils pilsētas partija/SC), kā arī bijusī Eigima sabiedrotā A.Aļohno, kas ievēlēta no ”Latgales tautas” kā bezpartijiska deputāte. Pēdējā laikā par labu pozīcijai sācis nosvērties neatkarīgais deputāts Vladimirs Nadeždins, kas  domē ievēlēts no SC saraksta, taču no partijas izslēgts par atbalstu Eigimam.

Līdz ar to Ņemcovs bija zaudējis ”vērtīgās balss” statusu. Pozīcijai Ņemcova loma vairs nebija tik svarīga, drīzāk tā vēlējās mazināt vicemēra ietekmi. Turklāt Ņemcova pārraudzībā pilsētas domē bija savīras sfēras – transports, komunālā saimniecība, komercdarbības atļauju izsniegšana, darbs ar investoriem, projektu uzraudzība.

Sola atlīdzību par informāciju

Pēdējā laikā pilsētā bieži viesi bija uzņēmēji no ārvalstīm, īpaši no Krievijas. Sākti vairāki sadarbības projekti, tostarp ar Krievijas valsts korporācijas “Rostehnologiji” pārstāvjiem. Februāra vidū Daugavpilī vizītē bija ieradies uzņēmējs Vasilijs Meļņiks, kopā ar viņu bija Čečenijas diasporas pārstāvis Beslans Abdulmuslimovs (Krūmiņš). Viena no pēdējām tikšanām, uz kuru pirms slepkavības bija devies Daugavpils vicemērs, bija Rīgā ar Meļņiku, vēsta portāls kompromat.lv. Tajā norādīts, ka pēc atgriešanās no Rīgas Ņemcovs izskatījās nospiests un noformējis slimības lapu.

Daugavpils domes priekšsēdētāja padomnieks Igors Mališkovs un uzņēmēju grupa apņemas izmaksāt 10 000 latu atlīdzību par informāciju, kas palīdzēs tiesībsargiem atklāt Ņemcova slepkavību. Izskan viedoklis, ka pēc Ņemcova slepkavības Daugavpilī jārīko jaunas pašvaldības vēlēšanas, jo cīkstēšanās par varu otras lielākās Latvijas pilsētas domē būšot neizbēgama, īpaši gaidāmo Saeimas vēlēšanu gaisotnē.

Slepkavību izmeklē policija, taču minējumi, kāpēc gaišā dienas laikā pašā pilsētas centrā tik šaušalīgi nogalināts deputāts, nebeidzas. Nav izslēgts, ka tā kāds izmisumā nonākušais atriebies politiķim, kuram Daugavpilī bija zināma ietekme. Taču vēl briesmīgāk, ja tā bijusi nežēlīga pasūtījuma slepkavība, atgādinot 90.gadu biedējošo gaisotni.

Otrdien, 20.aprīlī, Grigorijs Ņemcovs tiks apbedīts Daugavpils komunālajos kapos. Par viņu sēros ģimene – dzīvesbiedre un dēls.

Silvija Smagare ir Latvijas radio korespondente Latgalē.

Komentāri (6)

Maija Bogena 18.04.2010. 14.06

Prīmā raksts! Vairāk tādu – un mazāk par Kačinski …

+5
0
Atbildēt

0

garausiitis 19.04.2010. 07.18

Jāpiekrīt marutai ,ka raksts sniedz nelielu ieskatu , lai varētu labāk saprast no kuras puses var pūst vēji. Nezinu vai man citi piekritīs , bet man ir tomēr tāda sajūta , ka Daugavpils pa lielam dzīvo savu suverēno dzīvi , neskatoties , ka tā ir otra lielākā pilsēta, un mēs par tur notiekošo uzzinām tikai kādos izņēmuma gadījumos .
No nosauktajiem personāžiem ir bijusi saskare ar Eigimu – atceroties viņa darbības 90.gados degvielas tirgotāju vidē un stāstus , kas cirkulēja par viņu, es nemaz nebrīnītos, ka viņš ir spējīgs uz dažādām metodēm savu mērķu sasniegšanai. Kaut kā nav palicis atmiņā , kā beidzās Stalkera lieta par degvielas kontrobandu , bet tas , ka caur Eigima kantori gāja kreisās degvielas tolaik tas nu gan ir fakts , tāpat kā stāsti kā viņš pamanījās risināt savus jautājumus.

+2
0
Atbildēt

0

daks_klave 20.04.2010. 11.33

Ņemcovs acīmredzot zināja pārāk daudz par LPP/LC afērām Daugavpilī (un to bija daudz – Asfalta rūpnīca, lielākā daļa komunālo uzņēmumu, tagad mistiskais lidostas projekts, kur atrasts kārklu investors no Eiropas). Biznesmenis un mēdiju magnāts būdams, laikam mēģināja šantažēt LPP/LC, ka atklās daļu informācijas. Kamēr viņš bija zelta balss domē, šāda veida tirgošanās gāja no rokas, bet tagad kad viņš kļuva LPP/LC nevajadzīgs, iespējams ka tika nolemts viņu novākt no skatuves.

Ņemot vērā vēsturiskos trendus Latvijā, ticamāka gan šķiet versija par slepkavību biznesa dēļ – kaut ko nesadalīju ar Meļņika kungu un viņa čečenu drauģeli…

IMHO,
Art

0
0
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu