Elektroenerģijas iepirkuma līgumi (Power Purchase Agreement, turpmāk – PPA) kļūst arvien pieprasītāki visā pasaulē – tos ar zaļās elektroenerģijas ražotājiem slēdz ne tikai lielās korporācijas, bet arī mazie un vidējie uzņēmumi, valsts kapitālsabiedrības, kā arī pašvaldības.
Sākoties pavasara sezonai, saražotās saules enerģijas ietekme uz elektroenerģijas cenu svārstībām kļūst arvien manāmāka. Saules enerģiju pašpatēriņam ir īpaši ieinteresētas izmantot arī pašvaldības, lai mazinātu izdevumus par enerģiju un paaugstinātu vietēji saražotās atjaunīgās enerģijas īpatsvaru.
Interese par atjaunīgās enerģijas risinājumiem Latvijas uzņēmumos pieaug, neraugoties uz dažādiem izaicinājumiem, kas saistīti ar to ieviešanu. Turpinot virzīt tehnoloģiskās inovācijas, īstenojot atbalstošu valsts politiku, kā arī padarot zaļo enerģiju pieejamāku un finansiāli izdevīgāku, jau tuvāko gadu laikā pieredzēsim būtiskas pārmaiņas gan patērētāju paradumos, gan uzņēmējdarbības praksē.
Vai elektriskās automašīnas spēs atrisināt globālos transporta izaicinājumus un vienlaikus piebremzēt klimata pārmaiņas?
Enerģētika ir nozare, kurā šodien pieņemtie lēmumi dod augļus daudzu gadu laikā. Mūsu rīcībai attiecībā uz infrastruktūru un enerģijas, arī zaļās (AER), ražošanu ir jābūt pārdomātai, izsvērtai un pamatotai. Skaidrs ir viens - AER pasaulē ir uz palikšanu un attīstību. Šajā kontekstā mums (Latvijai, enerģētikas uzņēmumiem) kā nelieliem spēlētājiem ir jautājumi, kurus nevaram tieši ietekmēt, piemēram, vēja turbīnu globālie ražošanas izaicinājumi, un ir tādi, kurus varam un ir kategoriski nepieciešams ietekmēt. Tas būtu nekavējošs administratīvā sloga samazinājums vēja enerģijas projektos. Ticiet vai nē, bet tas joprojām ir nesamērīgs.
Pagājušā gada 5. decembrī Ministru kabineta (MK) locekļi iepazinās ar Enerģētikas un klimata ministrijas (KEM) izstrādāto informatīvo ziņojumu, kas skaidroja aktualizēta Nacionālā enerģētikas un klimata plāna (NEKP) steidzamu iesniegšanu Eiropas Komisijā izvērtēšanai[1]. Par aktualizēto NEKP, kas nozarē tika gaidīts jau kopš 2023. gada pavasara un tā aprises prezentētas Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā rudenī, gan enerģētikas un saistīto nozaru spēlētāji, gan arī vides organizācijas steidz veidot pozīcijas, sociālajos tīklos tiek publicēti arī sākotnējie ekspertu vērtējumi. Līdz ar argumentētām pozīcijām par katras nozares vietu un lomu enerģētikas un klimata politikā periodā līdz 2030. gadam sabiedrība un pati nozare jau paudusi neapmierinātību attiecībā uz iztrūkstošo to iesaisti pašā NEKP aktualizēšanas procesā.
Ar neapbruņotu aci redzams, ka transporta dekarbonizācija Latvijā ir dziļā krīzē. Eiropas Savienība (ES) ir apstiprinājusi grozījumus direktīvā par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu. Līdz 2030. gadam atjaunojamo energoresursu īpatsvaru transporta jomā jāpalielina līdz 29%. Latvijā savukārt pēdējo divu gadu laikā atjaunojamo energoresursu patēriņš transportā ir sarucis no aptuveni 7% līdz 2%. Tātad ir dinamika, bet pretējā virzienā.
Kas motivē uzņēmumus pasaulē parakstīt ilgtermiņa korporatīvos elektroenerģijas pirkuma līgumus atjaunīgās enerģijas jomā? Sākotnējā iniciatīva nāca no tiem, kas vēlas radīt pozitīvas pārmaiņas videi, vēlāk līgumslēdzējus piesaistīja konkurētspējīgas cenas. Tagad līguma pircēju rindās redzam tos, kurus motivē piegādes ķēdes apsvērumi un klientu pieprasījums pēc zaļākas preču ražošanas vai pakalpojumu sniegšanas. Lai vai kāda būtu līguma slēgšanas motivācija, prasība vai vēlmes, šo līgumu pamatā ir izsvērti aprēķini. Kamēr Lietuvas un Igaunijas uzņēmumi jau sāk novērtēt ieguvumus, mēs Latvijā vēl kalkulējam.
Viens no “karstākajiem” jautājumiem enerģētikā salīdzinoši nesen bija t.s. obligātā iepirkuma komponente (OIK) un tās ietekme uz Latvijas tautsaimniecību. OIK sāga beidzās ar skandāliem un parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi, kuras uzdevums bija identificēt vainīgos. Viena no OIK mācībām un atziņām – haotiska un nepārdomāta rīcība enerģētikas sektorā var nodarīt būtisku kaitējumu sabiedrībai un uzņēmējiem. Tagad, kad piedzīvojam jaunu “bumu” energosektorā – atjaunīgo resursu izmantošanu –, māc bažas, vai enerģētikas politikas veidotāji ir kļuvuši tālredzīgāki un viņu lēmumi ir pārdomātāki.
Pēdējā gada laikā pastāvīgi dzirdam par jaunu saules un vēja parku izveides iecerēm, ko veicina pozitīvas izmaiņas politiskajos uzstādījumos, kā arī gatavība iet vienā solī ar Baltijas kaimiņiem un Eiropu ceļā uz aktīvāku atjaunīgās enerģijas apgūšanu. Rezultātā Latvija kļuvusi par pievilcīgu vietu vietējiem un ārvalstu zaļās enerģijas spēkstaciju attīstītājiem, faktiski pārspējot sākotnējās pārvades un sadales tīklu operatoru ekspektācijas. Tāpēc, tīri aritmētiski domājot, ir saprotams Augstsprieguma tīkla paziņojums, ka jau pieteiktās jauno spēkstaciju ieceres pārsniedz Latvijas energosistēmas jaudu un ir jāpārtrauc jaunu projektu ieceru reģistrācija. Vienlaikus šis var izrādīties bīstams solis atpakaļ energonozares attīstībā, jo faktiski tiek slēgta atjaunīgās enerģijas ražošanas attīstība.
Latvija mums visiem ir mīļa un dārga. Vēlamies redzēt tās izaugsmi un augšupeju. Vēlamies šeit justies droši un kā saimnieki savās mājās. Redzam tajā daudzas iespējas, bet apzināmies arī tās attīstības šķēršļus. Mūsu valsts potenciālu redzam ne vien mēs, bet arī ārvalstu investori, kuriem ir nepieciešamie resursi, zināšanas un pieredze dažādu tālejošu projektu attīstībai.
Milzīgais cenu pīķis atgādina par iekavētiem darbiem enerģētikas jomā, sākot jau ar ēku siltināšanu, saka Latvijas Bankas pārstāvis Edvards Kušners. Kā viņš vērtē valdības atbalstu krīzē?
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
