Kristaps Muzikants. Publicitātes foto
Atjaunīgās enerģijas ražošanai ir daudz zināmu un plaši apspriestu ieguvumu – no klimata pārmaiņu novēršanas līdz Latvijas enerģētiskās neatkarības stiprināšanai un eksporta potenciālam.
Taču ir vēl kāda priekšrocība, par kuru nav zināms pietiekami daudz. Proti, ražotājiem “zaļās enerģijas” izmantošana var dot iespēju pārdot un eksportēt vairāk vai pārdot par labāku cenu. Un svarīgi, ka tam nav vajadzīgs pašiem savs saules vai vēja parks. Turklāt uzņēmumi, kas var apliecināt ilgtspējīgu principu ievērošanu savā darbībā, saņem arvien vairāk dažādu priekšrocību, piemēram, bankas jau tagad piedāvā labākus finansēšanas nosacījumus uzņēmumu attīstībai.
Zaļās enerģijas sertifikāti ļauj jebkuram uzņēmumam vai institūcijai pierādīt, ka visa elektroenerģija, ko tas izmanto ikdienā, ir ražota ilgtspējīgi no atjaunīgiem enerģijas resursiem. Savukārt ilgtspējīgi ražotas enerģijas izmantošana uzņēmuma darbībā var būt kā svarīgs mārketinga un komunikācijas aspekts ne tikai Latvijā, bet arī eksporta tirgos, kur patērētāji pievērš pastiprinātu uzmanību ilgtspējas jautājumiem.
Jau kopš 2021. gada Latvijā strādā elektroenerģijas Izcelsmes apliecinājumu jeb sertifikātu tirgus, kas pierāda saražotās elektroenerģijas izcelsmi - elektroenerģijas ražošanai izmantotos resursus un elektroenerģijas ražošanas tehnoloģiju. Tā ietvaros atjaunīgās enerģijas ražotāji no a/s Augstsprieguma tīkls par saražoto enerģiju saņem Izcelsmes apliecinājumu. Tos izsniedz par konkrētu saražotās enerģijas apjomu un šie sertifikāti ir brīvi tirgojami – līdzīgi kā akcijas vai obligācijas. Latvijā šis tirgus jau ir labi attīstīts, piemēram, 2024. gadā tika izdoti Izcelsmes sertifikāti par 5,02 miljoniem MWh, bet gadu iepriekš pat vairāk – par 5,36 miljoniem MWh. Sertifikātu apjomu, tāpat kā “zaļās enerģijas” ražošanu ietekmē laikapstākļi un ik gadu šie apjomi mainīsies, taču, attīstoties atjaunīgās enerģijas nozarei, pieaugs arī to apjoms.
Līdztekus tirgū darbojas vairāki zcelsmes apliecinājumu tirgotāji un jau virkne Baltijas uzņēmumu tos pērk, lai apliecinātu, ka to darbībā izmantotā enerģija ir “zaļa”. Piemēram, Baltijā apliecinājumus izmanto tādi uzņēmumi kā Rimi, Ikea, Ignitis ON, Cēsu alus, Alūksnes putnu ferma un citi. Piemēram, Alūksnes putnu ferma šim pieiet visaptveroši, gan paši ražo saules enerģiju, gan arī putnu fermas darbībā izmantoto elektroenerģiju apliecina ar Izcelsmes sertifikātiem. Sabiedrībā iesakņojoties pieprasījumam pēc ilgtspējīgi ražotām precēm un pakalpojumiem, augs arī pieprasījums pēc elektroenerģijas Izcelsmes sertifikātiem.
Elektroenerģijas izcelsmes apliecinājumi var būt izteikti lokāli un arī eksportējami
Elektroenerģijas izcelsmes apliecinājumi var būt ļoti specifiski, proti, tie nereti ir piesaistīti pat konkrētam saules vai vēja enerģijas parkam. Tam ir nozīme, jo, piemēram, ja jūs esat ražotājs vai institūcija kādā konkrētā novadā un vēlaties izmantot enerģiju, ko ražo tieši šī novada atjaunīgās enerģijas parkā, tad ar izcelsmes sertifikātu tas ir iespējams. Proti, jūs varat iegādāties izcelsmes sertifikātu tieši no jūsu novada enerģijas ražotāja un varēsiet būt drošs, ka atbalstāt sava novada tautsaimniecību. Veiksmīgi izmantojot šo faktu komunikācijā, jūs stiprināsiet sava uzņēmuma reputāciju. Pati saņemtā elektrība, protams, ne ar ko neatšķirsies no tās, ko ražo, piemēram, Daugavas hidroelektrostacijas vai Rīgas termoelektrostacijas, taču izcelsmes sertifikāts sistēmiski pierādīs, ka Jūs izmantojat tieši sava novada atjaunīgo enerģiju.
Izcelsmes sertifikāti arī Latvijas ekonomikai kopumā paver jaunu eksporta iespēju. Tie ir starptautiski, proti, tie ir importējami un eksportējami jebkurā Eiropas Savienības valstī un citās valstīs, kur tos atzīst. Tas arī ietekmē pieprasījumu un cenu, jo izcelsmes sertifikātu izsoles, piemēram, Francijā, ietekmē to vērtību arī Latvijā. Statistika rāda, ka arī Latvijā tieši eksporta iespēja tiek plaši izmantota. Piemēram, pērn tika eksportēti Latvijas Izcelsmes sertifikāti par aptuveni 4,5 miljoniem MWh jeb aptuveni 90% no visiem Latvijā gada laikā izdotajiem sertifikātiem. Vienlaikus Latvijā izcelsmes sertifikāti tiek arī importēti, bet būtiski mazākā apjomā, piemēram, pērn par aptuveni 450 tūkstošiem MWh. Mēs redzam, ka Latvijā jau ir tirgotāji, kas izcelsmes sertifikātus uzpērk mērķtiecīgi un eksportē lielā apjomā uz valstīm, kur to trūkst vai ir pieprasījums par labāku cenu.
Ilgtspējas ziņošanas pienākumu jaunā kārtība “zaļās enerģijas” tirgu mainīs
Eiropas Komisija (EK) šā gada februārī publicēja jaunu priekšlikumu kopumu, kas rosina mainīt ilgtspējas ziņošanas prasību saskaņā ar tā saukto Korporatīvās ilgtspējas ziņu sniegšanas direktīvu (CSRD). EK mērķis ir vienkāršot uzņēmējdarbību Eiropā un priekšlikumi būtiski samazina to uzņēmumu skaitu, uz ko attieksies CSRD ziņošanas pienākums, arī Latvijā, kā arī atliek ziņošanas pienākumu tiem, kam tas būs jādara. Ja Eiropas Savienības (ES) likumdošanas procesā jaunie priekšlikumi tiks pieņemti, ilgtspējas ziņošanas prasība attieksies vairs tikai uz uzņēmumiem ar vairāk nekā 1000 darbiniekiem un apgrozījumu virs 50 miljoniem eiro vai bilances lielumu virs 25 miljoniem eiro. Tādi uzņēmumi Baltijā ir pietiekami daudz, taču šie jau ir Baltijas tirgus “giganti” un jaunās ziņošanas prasības vairs neskars vidējos uzņēmumus.
Kāda tam nozīme izcelsmes sertifikātu jomā? Enerģijas Izcelsmes sertifikāti bija un ir daļa no uzņēmumu ilgtspējas politikas, un ziņošanas pienākuma atcelšana vai atlikšana var mazināt motivāciju iepirkt izcelsmes sertifikātus. Daļai uzņēmumu var mazināties vajadzība pierādīt savas izmantotās enerģijas “zaļo” izcelsmi. Tomēr kopumā EK un ES “zaļo kursu” nemaina, un arī ilgtspējas ziņošana paliks spēkā, lai arī mazākā apmērā.
Jāuzsver, ka ilgtspējīga politika un “zaļās enerģijas” izmantošana ir svarīga ne tikai atskaišu un ziņošanas dēļ – liela daļa uzņēmumu to izvēlas darīt brīvprātīgi, jo tas uzlabo uzņēmuma darbību un palīdz sasniegt stratēģiskos ilgtspējas mērķus. Mēs redzam, ka arī Latvijā enerģijas izcelsmes sertifikātus pirka un pērk ražotāji, uz kuriem EK ilgtspējas ziņošanas prasības nemaz neattiecās – ne pirms, ne pēc EK politikas maiņas. “Zaļās enerģijas” izmantošana un ilgtspēja ir nākotne neatkarīgi no EK jaunajiem priekšlikumiem. Mainīsies tikai ieviešanas ātrums un intensitāte.
Autors ir Ignitis Latvija izpilddirektors