Mazā iedzīvotāju skaita un ierobežoto resursu dēļ Baltijas uzņēmēji nekad nespēs dominēt masu ražošanā un konkurēt ar pasaules lielākajām ekonomikām. Tomēr, apzinoties stiprās puses un atrodot savu nišu, mums ir iespēja iekarot un nostiprināt unikālu vietu arī globālā mērogā. Dziļā saikne ar dabu, kas raksturīga šim reģionam, ļauj izvirzīties līderpozīcijās tieši ilgtspējas, tai skaitā zaļo inovāciju jomā. Turklāt, būdami salīdzinoši mazi, esam pazīstami ar savu pielāgošanās spēju, elastību un uzņēmīgumu – īpašībām, kas ir ļoti svarīgas, ieviešot jaunas, ilgtspējīgas tehnoloģijas un prakses.
Andris Rubīns, Magic vadošais partneris. Foto — Ieva Salmane Foto -
Mūsdienās tehnoloģijas mainās neticamā tempā – jauni viedtālruņu modeļi nomaina viens otru, arvien jaudīgāki datori ir mūsu ikdiena, un, protams, viedākas mājsaimniecības elektroierīces sola dzīvi padarīt vēl par kripatiņu ērtāku. Un tomēr tam ir blakusefekti – palielināts resursu patēriņš un pieaugošs elektronisko atkritumu apjoms, lai gan ierīces pašas kļūst efektīvākas. Lielais izaicinājums ir, kā apvienot jaunāko tehnoloģiju sniegtās iespējas ar apzinātu pieeju videi un ilgtspējīgu dzīvesveidu. Te, iespējams, vietā ir vēl divi jautājumi – vai tiešām katra jaunā elektroierīce padara mūs laimīgākus un piepildītākus, vai arī dažkārt ir otrādi? Vai, esot ilūzijās par personīgi laimīgāku un piepildītāku dzīvi, atceramies par citiem un to, kā noplicinām sabiedrībai pieejamos resursus?
Kopā ar VFS Films studijas videosērijas Mēs darām tā varoņiem meklējam veidus, kā visi kopā varam dzīvot videi draudzīgāk. Sērija top ar Latvijas Vides aizsardzības fonda atbalstu
Latvijā pamazām arvien plašāk tiek attīstīti būvniecības atkritumu šķirošanas un pārstrādes laukumi. To dara arī Eco Baltia vide. Pēdējos gados būvgružu šķirošanas un pārstrādes iekārtās un laukumos nozare investējusi jau vairāk nekā 10 miljonus eiro. Taču bieži atduramies pret to, ka nav, kur likt pārstrādāto materiālu. Parasti ir iespējams sašķirot un pārstrādāt 50–90% būvniecības atkritumu konteinera satura. Taču, ja noieta nav, otro dzīvi konteinerā varēs atrast tikai 25% materiāla, pārējo nāksies noglabāt poligonā, kaut arī tam būtu pielietojums, ja vien būtu pieprasījums.
Mūsdienu pasaulē elektroiekārtas ir kļuvušas par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu. Taču straujais tehnoloģiju progress un “ātrās modes” diktētā tendence rada jaunus izaicinājumus – elektroiekārtu patēriņš un atkritumu apjoms pieaug ar zibens ātrumu. Šī tendence apdraud vides aizsardzību un ilgtspējīgu resursu izmantošanu, radot milzu atkritumu kalnus. Iespējams, tikai retais aizdomājas, ka viens no efektīvākajiem veidiem, kā samazināt mūsu neaizstājamo dabas resursu izsīkuma tempu, ir lietotas tehnikas labošana un tās atkārtota izmantošana.
Lai arī šķiet, ka virtuve mums ir kopēja, izrādās, ka tajā katrs vāra savu zupu.
Jo straujāk Eiropā un pasaulē uz priekšu brauc ilgtspējas vilciens, jo mazāk uzņēmumiem ir iespējams jēdzienus “ilgtspēja”, “energoefektivitāte”, “zaļā domāšana” neattiecināt uz sevi. Ilgtspējas ekspertu izmantotais sauklis “mainies vai mirsti” kļūst arvien reālāks. Kāpēc? Piemēram, lielie Eiropas un pasaules uzņēmumi, domājot par klimata neitralitāti, izvēlas piegādātājus, kas mērķtiecīgi samazina CO2 izmešus. Tas ir risks Latvijas uzņēmējiem, kuri ir daļa no piegādes ķēdēm, bet vēl nav veikuši tehnoloģiju vai procesu uzlabojumus. Tie, kas šodien neiegulda ilgtspējā, faktiski kāpjas atpakaļ savā konkurētspējā.
Plastmasa ir padarīta par vienu no klimata pārmaiņu grēkāžiem, taču faktiski izaicinājums ir nevis plastmasa pati, bet gan tas, kā to ražo, lieto un vai to var pārstrādāt un izmantot atkal. Ja mēs tiešām vēlamies atrisināt plastmasas piesārņojuma jautājumu pēc būtības un īstenot efektīvu aprites ekonomiku, jāsāk ar sakni – ar ražotāju, lai rezultātā plastmasas priekšmetā būtu iespējami mazāk piejaukumu vai lai to nebūtu vispār.
Vēsturiski bankas savā darbībā īstenojušas salīdzinoši konservatīvu politiku, kas balstīta skrupulozā peļņas un risku analīzē, un rūpēs par klientu uzticību. Tomēr straujā tehnoloģiskā attīstība jau tagad būtiski ietekmē finanšu sektoru, un dinamiskās norises pieprasa mainīties arī banku sektoram – tam jākļūst daudz vitālākam, lai spētu nodrošināt mainīgās klientu vajadzības un pielāgoties viņu paradumiem. Vienlaikus ir jāsaglabā augsti drošības standarti un klientu uzticēšanās, kas banku sektoram ir liels izaicinājums, taču klientu sadarbība ar banku, visticamāk, kļūs arvien vienkāršāka un neuzkrītošāka.
Drīzumā vides, sociālie un pārvaldības ziņojumi jeb ESG (environmental, social and governance) kļūs obligāti visiem uzņēmumiem Eiropas Savienībā, kuros ir vairāk nekā 250 darbinieki un kuri tiek kotēti biržā. Pārejas posms noteikts līdz 2026. gadam. Tas nozīmē, ka aizvien lielākam skaitam uzņēmumu būs nepieciešamais “zaļais pavērsiens”, lai saņemtu finansējumu no bankām vai saglabātu tirgus daļu un reputāciju. Lai gan pašlaik daudzi to uzskata par papildus priekšrocību, patiesībā videi draudzīgi biroji, oglekļa pēdas nospieduma samazināšana, aprites ekonomikas veicināšana, viedo biznesa centru veidošana un līdzīgas aktivitātes ir jaunais normālais, kas sniedz ieguvumu gan uzņēmumiem, gan darbiniekiem, kas apkaimes iedzīvotājiem un pilsētām kopumā.
Finanšu spēks un ietekme ir abstrakcijas, kas reti kad top uzskatāmi redzamas. Ikdienā šo spēku nevar aptaustīt, taču ir skaidrs, ka banku un citu finanšu iestāžu līdzdalība un starpniecība jaunu globālu vai reģionālu iniciatīvu īstenošanā ir būtiska un nozīmīga sastāvdaļa. Līdzīgi ir ar ilgtspējas ieviešanu – finanšu nozarei ir izšķirīga loma tajā, lai sabiedrībā iekustinātu ilgtspēju plašākā kontekstā. Nevis kā institūciju izdomātu regulu, likumu un prasību obligātu izpildi, bet kā domāšanu un tās izrietošu rīcību, kas vērsta uz ētiskāku, videi draudzīgāku darbību biznesā un mūsu ikdienā. Jāpiekrīt Pasaules Dabas fondam, kas atzinis, ka tieši finanšu nozare ir tā, kas var stimulēt pāreju uz ilgtspējīgāku pasauli, piekrītot ieguldīt, aizdot un apdrošināt tādus uzņēmumus, kuri pārvalda savus riskus un ietekmi[1]. Mūsdienās šī pāreja jau notiek, uzņēmumiem tā kļūst par stratēģisku priekšrocību.
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
