Kā nodrošināt, lai ikviens, neatkarīgi no sociālā statusa vai piederības, var pilnvērtīgi piedalīties sabiedriskās aktivitātēs, iekļauties darba tirgū, piekļūt informācijai un pakalpojumiem? Eiropas Savienības (ES) Pamattiesību harta ir būtisks cilvēktiesību ievērošanas un iedzīvotāju labklājības uzlabošanas instruments, kas aptver dzimumu līdztiesību, iekļaušanu, kā arī nediskrimināciju un veicina ikviena sabiedrības locekļa vienlīdzīgas tiesības. Horizontālais princips “Vienlīdzīga, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesības” caurvij visas politikas jomas un nozares un ir balstīts ES Pamattiesību hartas vērtībās. Šis princips uzliek dalībvalstīm pienākumu nodrošināt pamattiesību ievērošanu arī ES fondu apguves procesā.
Augošs pieprasījums pēc kvalificētiem un motivētiem darbiniekiem, kā arī izmaiņas darba samaksas regulējumā Eiropas līmenī daudziem darba devējiem liek pārskatīt atalgojuma politiku, panākot, ka tiek izskausta dzimumu un cita diskriminācija, atalgojuma sistēma kļūst caurspīdīga un taisnīga.
Eiropas nacionālo kultūras institūtu prezidente Kamilla Mordhorsta veido starptautiskus sadarbības tīklus un cer, ka kultūra palīdzēs pasaulei pārvarēt arī ģeopolitiskās un klimata krīzes
Mērķis ir viens — visiem bērniem pieejama kvalitatīva izglītība. Lai noskaidrotu, vai skolas un paši vecāki neliek tai sprunguļus riteņos, vācot dažādus ziedojumus, tiesībsargs šovasar veica apjomīgu izpēti. Vairumā pašvaldību atklājušies likumpārkāpumi, stāsta Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere
Pēc tam, kad policists nošāva pusaudzi, Francija piedzīvojusi lielāko satricinājumu kopš 2005. gada grautiņiem. Jo daudziem nacionālais moto Brīvība, vienlīdzība, brālība joprojām izklausās tukšs solījums
Organizācijas Mozaīka valdes loceklis Kaspars Zālītis praida nedēļā vēlas saliedēt sabiedrību. Aptaujas rāda, viss virzās uz labo pusi
Pēdējo trīs gadu laikā pieredzētie ārkārtējie notikumi pasaulē ir atnesuši jaunu realitāti arī cilvēkresursu vadībā. Kas mainījies Latvijas darba tirgū? Kas šodien motivē darbiniekus? Kādu pieredzi un secinājumus esam guvuši Latvijā? Kā izskatāmies globālajā kontekstā un ko cilvēkresursu vadības nozare var sagaidīt turpmāk? Gada sākums ir labs laiks izanalizēt šīs tēmas.
Vai Facebook cenzē Ukrainu atbalstošus ierakstus? Daudzi Latvijā tā uzskata, tomēr Re:Baltica neatrada pierādījumus, ka Facebook satura moderatori apzināti dzēstu Ukrainu atbalstošus ierakstus. Taču atklājās cita problēma — satura politika veidota tā, ka emocionāli runāt par karu ir praktiski neiespējami. Kremļa ārpolitikai tas nāk tikai par labu
Norādot kādam, kur ir viņa vai viņas vieta, mēs esam vardarbīgi pret šo cilvēku
Vai ar ekonomikas augšupeju pietiek, lai justos labi? Izskatās, ka ne
Pagājušajā nedēļā kāda advokāte vērsās Centrālajā vēlēšanu komisijā (turpmāk CVK) ar iesniegumu, lai panāktu savam klientam iespēju nobalsot 5. jūnijā gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās, atrodoties ieslodzījuma vietā. CVK šo iespēju atteica, norādot uz Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 32. panta ceturto daļu, kurā teikts, ka "balsošana vēlētāja atrašanās vietā notiek tikai tad, ja vēlētājs atrodas tā vēlēšanu apgabala teritorijā, kura vēlētāju sarakstā viņš ir reģistrēts". Proti, "aizdomās turētajām, apsūdzētajām vai tiesājamām personām, kurām kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums, balsošana tiek organizēta šo personu atrašanās vietā šā panta pirmajā un ceturtajā daļā noteiktajā kārtībā" tikai tad, ja ieslodzījuma vieta sakrīt ar vēlēšanu apgabala teritoriju, kurā deklarēta dzīvesvietas adrese. Lai arī man ir dziļi vienaldzīgas konkrētās personas iespējas vēlēt vai nevēlēt, tomēr jāatzīst, ka šis gadījums atklāj situācijas absurdumu, kurai pakļauts ir arī man personīgi tuvs cilvēks, kurš, paldies Dievam, neatrodas apcietinājumā, taču likuma 32. panta ceturtās daļas noteikto tiesību ierobežojumu tas nemaina.
Panākt vienlīdzību gan profesionālajā vidē, gan dzīvē pēc darbdienas beigām ir viens no mūsdienu sabiedrības lielajiem uzdevumiem. Tiesa, pastāv daudz atšķirīgu viedokļu par to, kas ir vienlīdzība. Vai cīnīties par vienlīdzību nozīmē pielikt dzīvei tādas birkas kā “esmu feministe”, “vīrieši dominē” u.tml. un soļot pa dzīvi ar skaļiem saukļiem? Vai tomēr rūpēties par vienādām tiesībām un profesionālās izaugsmes iespējām ikvienam neatkarīgi no dzimuma, vecuma, rases, reliģiskās piederības vai seksuālās orientācijas? Vai mēs cīnāmies par dzimumu līdztiesību pēc būtības vai vārda pēc?
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
