Vajadzīgi viens otram – pašu izaugsmei un tautsaimniecības attīstībai. Tā īsumā var teikt par augstskolu un industrijas sadarbību, kas augstskolām dod iespēju veikt pētījumus jaunos, industrijai svarīgos, tematos, savukārt uzņēmumiem – gūt jaunas zināšanas, kas palīdz kāpināt to produktivitāti un īstenot atbalstu tautsaimniecības izaugsmei. Līdz šim gan nebija apzināts, kāda realitātē ir universitāšu un industrijas sadarbība. Pirmoreiz Latvijā to ir pētījusi Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) sadarbībā ar Latvijas Darba devēju konfederāciju (LDDK), un pētījuma “Zināšanu pārneses barometrs” rezultāti tika prezentēti 15. janvārī RTU Zinātnes un inovāciju centrā.
Nesen Latvijas Univeristāte (LU) izpelnījās kritiku par tenūrprofesoru vakanču izsludināšanu, kur pieteikumu sagatavošanai bija atvēlēta viena nedēļa. Noteikti šis nebija labākais LU lēmums. Tomēr no Latvijas jauno zinātnieku skatpunkta izteiktāka problēma ir Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) prasība konkursu organizēt profesoru līmenī.
No mūsu politiskajiem līderiem dzirdam, ka Latvijas mērķis ir ekonomiskā transformācija, kas, iespējams, nozīmē tādu tautsaimniecības nozaru attīstību, kuru centrā būs tehnoloģijas un inovācijas. No sociālās perspektīvas tas nozīmē ilgtspējīgu ekonomisko izaugsmi, augstu dzīves līmeni un labi apmaksātas darba vietas. Ņemot vērā Latvijas demogrāfiskās tendences, šis mērķis šķiet savlaicīgs un slavējams.
Laiks pirms pāris nedēļām man kā izglītības jomas patriotam un pilnveidotājam bija nozīmīgs, jo 17 Latvijas augstākās izglītības līderiem un izglītības attīstības veicinātājiem no biznesa vides veidojas jauna izglītības pieredze. Lai stiprinātu digitalizācijas un inovācijas, kā arī iekšējās pārvaldes pilnveidošanas procesu Latvijas augstskolās, šie profesionāļi sāka dalību starptautiskā Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta (MIT) izglītības līderu mācību programmā, kuru Latvijā koordinē Riga Business School (RBS).
Nākotnē augstākās izglītības iestādes būs pilnīgi citādākas, un jau šodien universitāšu vadītājiem ir stratēģiski jāpārvērtē studentu vajadzību izmaiņas un jāveido digitālas ekosistēmas izglītības pakalpojumu sniegšanai. Ja tas netiks darīts, tad tradicionālais universitāšu modelis ar tam raksturīgo infrastruktūru, arvien pieaugošām izmaksām, ierasto fakultāšu dalījumu, klātienes mācībspēkiem, ikdienas studijām plašās auditorijās un lielām studentu pilsētiņām jau drīz būs novecojis un zaudēs nozīmi. Universitātēm ir jāmainās, iedomājoties, kādas varētu būt modernas augstākās izglītības iestādes, piemēram, 2030. gadā, un jārīkojas šodien, lai attīstītos šī nākotnes modeļa virzienā. Šeit piedāvāju piecas tendences, kas mainīs universitātes jau tuvākajos gados.
Vairāki akadēmiskās vides pārstāvji uzskata, ka mūsdienu izglītībā notiek un notiks pārmaiņas. Šīs pārmaiņas, iespējams, izmainīs esošās izglītošanas formas un metodes, kuras, šķiet, ir nostabilizējušās un nav izkustināmas.
Patlaban Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā tiek skatīti pretrunīgi vērtētie grozījumi Augstskolu likumā, kuri paredz jaunu augstskolu tipoloģiju, kā arī izmaiņas to pārvaldībā, ieviešot augstskolu padomes. Latvijas Jauno zinātnieku apvienība (LJZA) jau iepriekš ir paudusi atbalstu skaidras augstākās izglītības institūciju tipoloģijas izveidei, paredzot to stratēģisko specializāciju, kā arī tam, ka tipoloģijas un specializācijas pamatos ir jābūt zinātnē balstītas augstākās izglītības principam. Pēc LJZA domām, tipoloģija un specializācija palīdzēs nodrošināt efektīvu resursu izmantošanu Latvijas augstākajā izglītībā un zinātnē, kā arī palīdzēs veicināt izcilību, vienlaicīgi saglabājot pieejamību.
Apstiprinot Krišjāņa Kariņa vadīto valdību, tās deklarācijā 2019. gada janvārī tika ierakstīts ambiciozs mērķis – panākt, ka vismaz viena no Latvijas universitātēm iekļūst 500 pasaules labāko universitāšu skaitā. Lai to panāktu, valdību veidojošās partijas apņēmās nodrošināt atbilstošu valsts budžeta finansējuma pieaugumu. Paralēli finansējuma pieaugumam universitātēm ir nepieciešams savs likums straujākai attīstībai starptautiskā mērogā. Speciāls universitāšu likums ļaus ieekonomēt publiskos finanšu līdzekļus un īsā laikā panākt visiem pieņemamas pārmaiņas.
Universitāšu pārvaldības modeļa labošana pēc būtības ir Latvijas Augstskolu likumā ierakstītā autonomijas un atbildības līdzsvara ieviešana dzīvē, labojot pretrunā esošos likuma pantus, izpratni un prakses.
Skaidrības par augstākās izglītības kvalitāti nav joprojām, taču izglītības ministrs Roberts Ķīlis gatavs atvērt vēl vienu politisko fronti - radikāli mainīt studiju finansēšanas modeli un faktiski ieviest jaunu nodokli augstskolu beidzējiem. Pasaulē un Eiropā nav viena «īstā» modeļa, ko kopēt, jo pārāk atšķiras valstu rocība un atbilde uz jautājumu, vai izglītība ir sabiedrisks labums vai tirgus prece
Augstāko izglītību reformē ne jau tikai postpadomju telpā, pārmaiņas notiek visā pasaulē. «Pierodiet pie tā!» saka Tartu Universitātes rektors Alars Kariss. Viņa vadītā augstskola ir vienīgā Baltijā, kas iekļuvusi pasaules labāko skaitā
Akadēmisko mācībspēku ar doktora grādu Latvijā pietiek tikai divām lielām universitātēm, taču valsts uztur veselas 17. Studentiem ir iespēja par velti izvēlēties kādu no 960 izglītības programmām, lai gan to kvalitāte mēdz būt vāja. Tad kāpēc mums visiem ik gadu no valsts budžeta jāmaksā 41 miljons latu par augstākās izglītības sistēmu, kuru tikai retais atzīst par adekvātu?
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
