Fotoilustrācija — Crobis/Scanpix.
Skaidrības par augstākās izglītības kvalitāti nav joprojām, taču izglītības ministrs Roberts Ķīlis gatavs atvērt vēl vienu politisko fronti - radikāli mainīt studiju finansēšanas modeli un faktiski ieviest jaunu nodokli augstskolu beidzējiem. Pasaulē un Eiropā nav viena «īstā» modeļa, ko kopēt, jo pārāk atšķiras valstu rocība un atbilde uz jautājumu, vai izglītība ir sabiedrisks labums vai tirgus prece
Kad sazinos ar Ņūkāslas Universitātes Austrālijā politikas zinātnes studentu Tomasu Rouzu, viņš priecīgi sveicina no saulainās Kostarikas. Strādājot tur pie maģistra darba. Brauciens ir dārgs, tāpēc Tomass priecājas, ka dzimis turīgā ģimenē, kas var segt lielāko daļu izmaksu. Šis gan ir izņēmums, jo par studijām Tomass maksās pats. Kādreiz, kad beigs mācības un sāks strādāt. Puisim ir vairāk nekā 14 tūkstošu dolāru (7000 latu) parāds par bakalaura studijām, ko būs jāsāk atmaksāt valstij, kad viņa ienākumi sasniegs noteiktu slieksni. «Neesmu pārāk noraizējies par to,» Tomass bezrūpīgi atzīst.
