Saeimā noris diskusijas, vai pamatskolas vecuma bērniem atļaut mācīties tālmācībā. Kamēr politikas veidotāji norāda uz eksāmenu rezultātiem, uzmanība jāpievērš arī bērnu fiziskajai un mentālajai veselībai.
Diskusijā starp Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāju Agitu Zariņu-Stūri (JV) un tālmācības vidusskolas "Rīgas Komercskola" pārstāvjiem par izglītības reformu, kas paredz tālmācības iespēju ierobežošanu pamatizglītībā, Delfi.lv portālā martā tika pavadīta ar viedokļu atšķirību par tālmācības izglītības lietderību obligātās pamatizglītības iegūšanas vecuma posmā.
Ņemot vērā vājos centralizēto eksāmenu rezultātus, Saeima grib ierobežot tālmācību pamatskolā. Sabiedrība iebilst, debates turpināsies
Tālmācības skolām pašlaik draud mazāks finansējums un stingrākas prasības - izglītības politikas veidotāji aktīvi diskutē par šo skolu kvalitāti, par eksāmenu rezultātiem un skolēnu sekmēm, aizmirstot, ka tālmācībā mācās bērni ar dažādām dzīves situācijām. Arī tādi, kuri dažādu iemeslu dēļ kļuvuši neērti klātienes skolām. Pirms diskutēt par aizliegumiem tālmācībai, daudz svarīgāk būtu rūpīgi izanalizēt, cik daudz un dažādās situācijās tālmācība ir vienīgais risinājums, lai mēs nenonāktu līdz analfabētismam.
Matemātikas eksāmenā vissliktākos rezultātus, beidzot 9. klasi, uzrāda tālmācības skolu, bet vidusskolā — tehnikumu audzēkņi. Tikmēr tālmācības privātskolu bizness plaukst, izanalizējis žurnāls Ir.
Matemātikas eksāmenā vissliktākos rezultātus, beidzot 9. klasi, uzrāda tālmācības skolu, bet vidusskolā — tehnikumu audzēkņi. Tikmēr tālmācības privātskolu bizness plaukst
Vispirms drons, tad bruņumašīna. Pēdējās nedēļās mūsu aizsardzības spēkiem pagalam neveicas ar militāro tehniku — ne ienaidnieku, ne savējo.
Attīstoties mākslīgajam intelektam, nereti dzirdam, ka būs profesijas un darbinieki, kurus izkonkurēs un aizstās mākslīgā intelekta risinājumi. Patiesībā daudzus no mums aizstās nevis mākslīgais intelekts, bet cilvēki, kuri būs apguvuši tehnoloģiju prasmes, tai skaitā mākslīgā intelekta rīku izmantošanu. IT nozare virza arī citu jomu attīstību, mainot veidu, kā strādājam, mācāmies, studējam un darām arī daudzas citas ikdienas lietas, tāpēc tikai no mums pašiem būs atkarīgs, vai spēsim to pieņemt un būsim gatavi mācīties, vai zaudēsim konkurences cīņā.
Līdz jaunā mācību gada sākumam ir atlicis mazāk par nedēļu un sociālos medijus ir pārpludinājuši sludinājumi par dažādu mācību priekšmetu pedagogu vakancēm. Vietnē kurdarbs.lv ir aktuālas vairāk nekā 570 pedagogu vakances, bet visidarbi.lv pat vairāk nekā 700 vakances. Tiek meklēti gan matemātikas, gan fizikas vai ķīmijas, gan svešvalodu skolotāji un skolotāju palīgi. Lielais vakanču skaits nozīmē, ka arī daudziem skolēniem un ģimenēm visā Latvijā nav pārliecības, ka jauno mācību gadu varēs sākt bez bažām. Situācija īpaši uztrauc skolēnus, kuriem 2024./2025. mācību gadā gaidāmi eksāmeni.
Tehnoloģiju attīstība, sabiedrības vērtību un paradumu maiņa ietekmē arī izglītību un rada nepieciešamību mācīties visa mūža garumā. Dzīvojot laikmetā, kad gandrīz visas nozares un mūsu dzīves jomas strauji mainās un pilnveidojas, regulāra zināšanu un prasmju pilnveide ir būtisks priekšnosacījums, lai saglabātu konkurētspēju darba tirgū. Īpaši spilgti tas izpaužas digitālo prasmju jomā – tehnoloģijas mainās tik strauji, ka nav iespējams kaut ko apgūt visam mūžam. Agri vai vēlu, bet zināšanas nāksies atkal atjaunot. Mācīšanās jebkurā vecumā ir “jaunais normālais”.
Aprīļa beigās Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) rosināja grozījumus likumā, kas paredz vairākus risinājumus, kurus īstenot skolās, lai bērni no Ukrainas veiksmīgāk iekļautos Latvijas izglītības sistēmā. Grozījumi rosināti, jo saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem, Latvijā ir 1842 Ukrainas bēgļu bērni, kuri nav reģistrēti nevienā izglītības iestādē. Domājot par bērnu iekļaušanos izglītības sistēmā, svarīgi neaizmirst arī par Latvijas jauniešiem. Arī Latvijā ir dažādas skolēnu grupas, kas dažādu iemeslu dēļ nevar iekļauties parastajās skolās, tāpēc viņu vienīgā iespēja palikt izglītības sistēmā ir tālmācība. Rodas jautājums – vai ir taisnīgi salīdzināt visu 9. un 12. klašu skolēnu eksāmenu rezultātus, ignorējot virkni apstākļu, ar kuriem saskaras daudzi skolēni?
Saskaņā ar pērn pieņemtajiem grozījumiem Imigrācijas likumā būtiski pieaudzis to cilvēku skaits, kuriem jākārto latviešu valodas pārbaudes. Tas palielinājis arī to cilvēku loku, kuri nolēmuši apgūt latviešu valodu vai pilnveidot jau esošās zināšanas. Latviešu valodu aktīvi apgūst arī Ukrainas civiliedzīvotāji, kuri dzīvo Latvijā. Lai gan ir uzskats, ka svešvalodas vislabāk apgūt tieši bērnībā, ar pārdomātām un atbilstošām metodēm valodas var mācīties jebkurā vecumā. Galvenais ir patiesa vēlme iemācīties valodu, nevis apmeklēt nodarbības tikai “ķeksīša pēc”.
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
