Vispirms drons, tad bruņumašīna. Pēdējās nedēļās mūsu aizsardzības spēkiem pagalam neveicas ar militāro tehniku — ne ienaidnieku, ne savējo.
Armija un politiskā spice vēl nav atguvusies no satricinājuma, ko izraisīja Latvijā netraucēti aptuveni 100 kilometrus nolidojušais un tad (jāsaka paldies Dievam!) aizaugušā pļavā nokritušais krievu kaujas drons, kad sācies jauns skandāls. Pie Ādažu bāzes top pagalam neglīts, toties dārgs betona postaments, uz kura uzstūķēta bruņumašīna ar kāpurķēdēm. Naivi cerēju, ka postamenti ar tankiem ir palikuši padomju bērnībā, bet esmu kļūdījusies. Turklāt šī «militarizēta tēlniecības kompozīcija» izmaksājusi gandrīz 200 tūkstošus eiro no mūsu aizsardzības budžeta.
Nav gan īsti skaidrs, kā tā vairo Latvijas drošību — nedomāju, ka kāds okupants, to ieraugot, no smiekliem nomirs, jo viņiem tā ir norma. Lasot šīs ziņas, drīzāk gribas raudāt. Naudas nav, ir krīze, to dzird no valdības rītā un vakarā, bet tikmēr piektdaļa miljona tiek izšķiesta pilnīgam ārprātam. Ja mūsu armijai nav ideju, kā iztērēt arvien pieaugošo aizsardzības budžetu Latvijā, tad ziedosim lielāku IKP procentu Ukrainas aizstāvībai. Ukraiņi prot tikt galā gan ar droniem, gan ar tankiem.
