Senioru gadi ir īpašs dzīves posms, kurā vienlaikus nepieciešams gan saglabāt neatkarību, gan saņemt atbalstu. Aprūpes rezidences piedāvā šo līdzsvaru, radot drošu un sirsnīgu vidi, kur turpināt dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. Šīs rezidences nav tikai mājvieta, bet gan atbalsta sistēma, kas atvieglo ikdienu ne vien pašiem senioriem un cilvēkiem ar slimību saistītām vajadzībām, bet arī viņu tuviniekiem, kuri bieži izjūt satraukumu un vainas apziņu par nespēju sniegt pilnvērtīgu aprūpi saviem mīļajiem.
Vidējais mūža ilgums pieaug gandrīz visā pasaulē, īpaši valstīs, kur ir attīstītas tehnoloģijas un augsti medicīnas pakalpojumu standarti. Ja pirms 30 gadiem reti dzirdēja par cilvēkiem, kuri sasniedz 100 gadu vecumu, tagad divi ASV prezidenti pēc kārtas ir tuvu 80 gadu atzīmei! Manas jaunības laikā jau 60 gadu vecumu sasniegušie šķita veci un no ekonomiskā viedokļa – “norakstāmi”. Atceros savu vectēvu, kurš savos 70 gados man likās ļoti sens. Tagad, pašai esot šajā vecumā, saprotu, ka tas ir tikai skaitlis – ne jūtos, ne vairs domāju tā. Pēdējo 100 gadu laikā dzīves ilgums ir būtiski pieaudzis, kas ir ievērojams sasniegums, bet vienlaikus arī nopietns izaicinājums valstu ekonomikām.
Ar mērķi īstenot veselības un sociālo pakalpojumu aprūpes pieeju, kas apvieno dažādus veselības un sociālās aprūpes pakalpojumus vienotā sistēmā, Eiropā jau kādu laiku tiek realizēti integrētās aprūpes projekti. Šī pieeja balstās uz uzskatu, ka cilvēka vajadzības ir daudzšķautņainas un bieži vien veselības aprūpe no profilakses līdz pat rehabilitācijai ir cieši saistīta ar sociālo palīdzību. Tas īpaši svarīgi novecojošās sabiedrībās, kāda ir arī Latvijā - pensionāru īpatsvars 2055. gadā tiek plānots 58%, un ir jādomā, kā efektīvāk risināt augošo vajadzību pēc aprūpes un medicīnas pakalpojumiem.
Esmu dzimusi Sibīrijā latviešu ģimenē, jo manus senčus izsūtīja. Atgriezos Latvijā un šeit ir manas mājas. Diskriminācija dažādos tās aspektos mani interesē dziļi un personīgi. Mans TikTok eksperiments, kā mēnesi izdzīvot ar 50 eiro, ir guvis gana lielu popularitāti, lai palīdzētu aktualizēt vecuma diskrimināciju – un arī ceļus, kā to mazināt, katram vairāk ieklausoties līdzcilvēkos un ieviešot mazas, laipnas pārmaiņas savos paradumos.
Pasaules demogrāfiskās tendences norāda uz būtisku izmaiņu sabiedrības struktūrā – cilvēki, kas vecāki par 60 gadiem, dzīvo ilgāk un ir aktīvāk iesaistīti sabiedrībā nekā iepriekšējās paaudzēs. Šīs izmaiņas rada ilgmūžības ekonomikas jeb longevity economy izaugsmi, jo vecāka gadagājuma cilvēki kļūst par būtisku sabiedrības daļu ne tikai kā patērētāji, bet arī kā aktīvi darba tirgus dalībnieki, uzņēmēji un brīvprātīgie. Vai finanšu nozare pietiekami pielāgojas senioru vajadzībām un nodrošina piekļuvi finanšu pakalpojumiem?
Ja Latvija neieviesīs proaktīvo sociālās aprūpes sistēmu, samazinoties iedzīvotāju skaitam, ekonomiskā attīstība būs tikai tāls un burvīgs sapnis. Ar vecāka gadagājuma iedzīvotāju skaita pieaugumu un arvien lielāku slogu uz veselības aprūpes un sociālās aprūpes sistēmām, valsts nākotne krāsojas drūmos toņos.
Jaunākajā pasaules laimes ziņojumā Latvija ierindojas 46. vietā, atpaliekot no Lietuvas un Igaunijas. Sociālantropologs, asociētais profesors Klāvs Sedlenieks skaidro, cik grūti izmērīt laimi un kādus atklājumus sniedz pētījums
Tendence ir nemainīga — sabiedrība noveco. Ko par ilgdzīvošanu, kas ir ne tikai krietns gadu skaits, bet arī kvalitāte un viedums, var pastāstīt tie, kuri dzīvi vērojuši gana ilgi, pētījusi žurnāliste Eva Johansone
Bērnībā man vecāki bieži sacīja — nebrīnies, ja uz stulbiem jautājumiem saņem stulbas atbildes. Tagad saprotu, ka viņi ne tikai atgaiņājās no uzmācīgas bērna prašņāšanas, kas zum apkārt kā mušas pavasarī, bet arī trenēja manu spriestspēju un prasmi formulēt domas un vajadzības.
72 gadus vecais sporta žurnālists Dainis Caune slēpo maratonus ar ielauztām ribām un joprojām piedalās vēja dēļu čempionātos. Viņu kaitina ziņas par to, cik pelna profesionāli atlēti, jo sports vispirms domāts labsajūtai un veselībai
Sabiedrības novecošanās ir viena no problēmām, ar kuru saskaras ne tikai bagātās Rietumeiropas valstis, bet arī Latvija. Līdz ar to arvien aktuālāks kļūst jautājums, kā kvalitatīvi pavadīt vecumdienas un samazināt risku iegūt demenci, kas negatīvi ietekmē dzīves kvalitāti ne tikai pašam senioram, bet arī viņa tuviniekiem.
Divi no pieciem Latvijas senioriem un pat divas trešdaļas no vientuļajiem senioriem dzīvo nabadzības riska zonā – ar šādu ziņu Centrālā statistikas pārvalde noslēdza 2023. gadu. Tas ir pielīdzināms Jelgavai, Liepājai, Rēzeknei un Limbažiem, kopā skaitot. Tā ir pārāk augsta cilvēcības un ekonomiskā cena Latvijai.
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
