Enerģētiskā krīze Spānijā un Portugālē lika aizdomāties par iespējamiem krīzes cēloņiem. Domāju, ka Spānijas enerģētiķiem viss ir skaidrs, jo enerģētiskā sistēma ir vienota, digitalizēta un viss operatoriem ir redzams.
Sākoties pavasara sezonai, saražotās saules enerģijas ietekme uz elektroenerģijas cenu svārstībām kļūst arvien manāmāka. Saules enerģiju pašpatēriņam ir īpaši ieinteresētas izmantot arī pašvaldības, lai mazinātu izdevumus par enerģiju un paaugstinātu vietēji saražotās atjaunīgās enerģijas īpatsvaru.
Spriežot par Latvijas Valsts klimatneitralitātes mērķu sasniegšanu līdz 2030.gadam, ierasti runājam tikai par šķēršļiem, riskiem tos nesasniegt un draudošajām ES sankcijām. Taču tieši tagad Saeimā tiek izskatīti grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā, kas var sniegt ieguvumu gan atjaunīgās enerģijas tirgus attīstībai, gan klimatneitralitātes mērķu sasniegšanai.
Šajā nedēļas nogalē gaidāmā Baltijas valstu atslēgšanās no BRELL elektroapgādes loka, kas Latviju, Lietuvu un Igauniju savienoja ar Baltkrieviju un Krieviju, un integrācija Eiropas energotīklos aktualizē jautājumu par enerģijas ražošanu un patēriņu Baltijā. Šo tēmu aktualizē arī nesenie uzbrukumi Baltijas energosavienojumiem ar Ziemeļvalstīm, kas liek domāt par mūsu pašu spējām saražot nepieciešamo enerģiju.
Ja viena no izteiktākajām 2023. gada iezīmēm bija energoresursu cenu krīze, tai skaitā elektroenerģijas tirgus cenas rekordi, tad 2024. gadā varējām novērot energoresursu cenu stabilizēšanos, kam ir liela loma ekonomikas augšupejā. AS Sadales tīkls ir turpinājis ieguldījumus infrastruktūrā un darbu pie atjaunīgo energoresursu ražošanas jaudu palielināšanas, un šos darbus turpinās arī 2025. gadā.
Saules baterijas nav gluži viedtālruņi, to tehnoloģiskie risinājumi nemainās ik pa sešiem mēnešiem, tomēr arī šī tehnoloģija attīstās. Tai kļūstot arvien ikdienišķākai un izplatītākai, cenas pamazām sarūk, tāpēc nav pārsteigums, ka arī akumulators saules paneļu sistēmā no modernas ekstras kļūst par pašsaprotamu sastāvdaļu. Turklāt līdz ar tehnoloģiju attīstās arī tās lietotāji, no pasīviem patērētājiem kļūstot par aktīviem ražotājiem ar daudz lielāku rīcības brīvību. Vai protam izmantot šo brīvību, lai kļūtu neatkarīgāki no elektroenerģijas kopējā tīkla?
Ir piektdiena, 2024. gada 10. maijs. Daugavā rimti plūst ūdens, HES turbīnas griežas, saule spīd un saules paneļi ģenerē elektrību. Tomēr ar saražoto elektrību Latvijas patēriņam nepietiek. Tāpēc Baltijas valstu vienotajā elektroenerģijas tīklā uz Latviju plūst igauņu saules enerģijas, vēja enerģijas un degakmens ģenerācija, kā arī Lietuvas vēja un saules parkos radītā elektrība.
Vai klimata krīzi novērsīs mana vainas sajūta? Visticamāk, ne. Kaut vai tāpēc, ka neesmu augstas klases inženiere, kas postošo sajūtu varētu iegrožot tādu tehnoloģiju radīšanā, kas patiesi cīnās pret globālo sasilšanu (šādi risinājumi jau top, un par tiem lasi tālākajās lappusēs!). Un tomēr vārdu salikums «zaļš dzīvesveids» šķiet cieši saistīts ar apziņu, ka darām par maz. Vajadzētu vēl zaļāk, patērēt vēl mazāk, šķirot vēl cītīgāk.
Uz populārākajiem jautājumiem par elektroenerģijas ieguvi no saules paneļiem atbild Latvijas Atjaunīgās enerģijas kopienas dalībnieks Raivis Dejus
Enerģētika ir nozare, kurā šodien pieņemtie lēmumi dod augļus daudzu gadu laikā. Mūsu rīcībai attiecībā uz infrastruktūru un enerģijas, arī zaļās (AER), ražošanu ir jābūt pārdomātai, izsvērtai un pamatotai. Skaidrs ir viens - AER pasaulē ir uz palikšanu un attīstību. Šajā kontekstā mums (Latvijai, enerģētikas uzņēmumiem) kā nelieliem spēlētājiem ir jautājumi, kurus nevaram tieši ietekmēt, piemēram, vēja turbīnu globālie ražošanas izaicinājumi, un ir tādi, kurus varam un ir kategoriski nepieciešams ietekmēt. Tas būtu nekavējošs administratīvā sloga samazinājums vēja enerģijas projektos. Ticiet vai nē, bet tas joprojām ir nesamērīgs.
Šogad elektrības mājražotājiem ir būtisku pārmaiņu periods, kas jau šā gada pirmajos mēnešos liek izskanēt skaļām pārdomām par saules paneļu izdevīgumu, nevienlīdzīgu norēķinu sistēmu un vai vispār ir vērts ieguldīt zaļajā enerģijā. Jā, no maija jaunā neto norēķinu sistēma neļaus virtuāli uzkrāt enerģijas pārpalikumu izmantošanai vēlāk, bet tas būs jāpārdod tūlīt un tagad. Tomēr tas nav saules enerģijas gals – tā ir evolūcija, kas Latvijas mājsaimniecības no ierobežotiem patērētājiem padara par brīviem tirgus dalībniekiem.
Divu pēdējo desmitgažu laikā piedzīvots tīras enerģijas bums — vēja un saules parku pieaugums bijis daudz straujāks, nekā prognozēja eksperti. Taču tas aizvien nav apturējis fosilā kurināmā patēriņu. Visstraujākais netīrās enerģijas pieaugums noticis Ķīnā un Indijā. Labā ziņa ir tā, ka tagad eksperti prognozē — klimatam kaitējošo energoresursu patēriņš savu augstāko punktu sasniegs dažu tuvāko gadu laikā un tad sāks samazināties
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
