Zāļu lieltirgotāji ir starp Latvijā pelnošākajiem uzņēmumiem, bet komunikācijā ar politiķiem un sabiedrību izliekas par “trūcīgajiem”, kuri tūlīt cietīšot zaudējumus zāļu cenu reformas dēļ. Tādēļ aktuāls ir jautājums – kāda mēroga negausību šie uzņēmumi uzskata par rentabilitātes robežu?
Pavasara sākumā plaši izskanēja fakts, ka reto slimību pacientiem šā gada budžetā finansējums jauniem medikamentiem netiek piešķirts. Lai gan ir cerības uz nelielu finansējuma pieaugumu nākamajā gadā, liela daļa reto slimību pacientu joprojām paliks bez medikamentiem. Gan tāpēc, ka arī šoreiz Veselības ministrijai netiks piešķirts viss pieprasītais finansējums, gan tāpēc, ka lielai daļai diagnožu zāles vēl nemaz nav atklātas un apstiprinātas. Ieskicēšu, kāda ir situācija Latvijā un Eiropas Savienībā, kā arī apskatīšu iespējamos risinājumus.
Tagadnes realitāte ne tikai starptautiski, bet arī vietējā mērogā liek citādi paskatīties uz daudzām problēmām un to risinājumiem, arī kā tiek aprūpēti pacienti ar retām slimībām un kā tas izskatās no nacionālās drošības skatpunkta, ņemot vērā gan ārstniecības iestāžu noslodzi, gan ekonomisko drošību, kura saistāma ar valsts labklājību un stabilitāti.
Retās slimības ir viens no medicīnas un sabiedrības lielākajiem izaicinājumiem, kas prasa gan zinātnisku progresu, gan sabiedrības atbalstu. Latvijā pēdējo gadu laikā ir veikti nozīmīgi soļi reto slimību diagnostikas un ārstēšanas uzlabošanā, tomēr joprojām viens no akūtākajiem izaicinājumiem, kas ietekmē pacientu piekļuvi nepieciešamajai aprūpei, ir finansējuma neesamība kompensējamo medikamentu iegādei vai šādu medikamentu nepieejamība Latvijā, kas pacientus, zinātnes progresu un ārstus daudzās situācijās ieliek spīlēs. Turklāt nesen pieņemtais Veselības ministrijas lēmums šogad nepiešķirt finansējumu jauno reto slimību medikamentu iekļaušanai kompensējamo medikamentu sarakstā ir straujš lēciens atpakaļ, vēl vairāk palielinot plaisu starp situāciju Latvijā un Eiropā.
29.februārī visā pasaulē atzīmēs Reto slimību dienu. Latvija nav izņēmums, un informatīvā kampaņa Krāso savu spēku! par godu cilvēkiem ar retām slimībām kulmināciju sasniegs februāra pēdējā dienā, kad Rīgas Stradiņa universitātē notiks Reto slimību forums 2024.
Patlaban bērniem ar retām slimībām nākas saskarties ar to, ka, nosakot valsts finansētās zāles, bieži veidojas situācija, kurā birokrātija ignorē ārstu konsīlijus, ielaužoties ārstu kompetencē, un nonāk pretrunās gan starp valsts normatīviem, gan ar starptautiskajām normām.
Latvijā dibinātais tehnoloģiju uzņēmums BirgerMind izstrādā un ražo neinvazīvas smadzeņu un datora saskarnes — tās ļauj pilnībā paralizētiem pacientiem sazināties, izmantojot smadzeņu viļņu aktivitāti
Vārds “retās slimības” Latvijā izskan arvien biežāk. Ne jau tikai tāpēc, ka reto slimību pacientu skaits – ap 90 000 cilvēku – patiešām ir iespaidīgs arī mūsu valstī, bet tāpēc, ka, šķiet, mēs kā pacienti esam arvien labāk sadzirdēti. Tas ir neatlaidīgas rīcības un sadarbības rezultāts.
Latvijā cilvēku ar retām slimībām ir aptuveni tikpat, cik vēža slimnieku. Neskatoties uz to, situācija ar reto slimību pacientu ārstēšanu Latvijā ir klaji diskriminējoša un bieži pretrunā ar Eiropas Savienības (ES) rekomendācijām. Latvijas pacienti jau tā ir sliktākās pozīcijās nekā citi ES pilsoņi veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības ziņā, toties reto slimību pacienti Latvijā, salīdzinot ar citām diagnozēm, saskaras arī ar nevienlīdzīgu pieeju slimības ārstēšanai – tas attiecas gan uz ārstu pieejamību, gan diagnostikas iespējām un valsts apmaksātu medikamentu pieejamību.
Reto slimību ārstēšana atrodas uz jauna posma starta. Pēdējo gadu laikā ir labi sasniegumi, kas tagad ļautu tiekties uz jaunu kvalitātes līmeni Latvijā un visā Eiropas Savienībā.
Birokrātijas dēļ reto slimību pacientiem vēl joprojām nav pieejami šā gada budžetā viņu ārstēšanai atvēlētie vairāk nekā pieci miljoni eiro. Līdz ar to dzīvībai bīstamā stāvoklī atrodas 21 gadus jaunā Arina Bazarbajeva, par kuru Ir rakstīja šā gada sākumā, un vēl aptuveni simts plaušu hipertensijas pacienti, kuru ārstēšanai vajag dārgas zāles. Pašreiz spēkā esošie noteikumi paredz, ka reto slimību pacientiem tāpat kā jebkuram citam pacientam no valsts budžeta zāļu kompensācijai pienākas ne vairāk par 14 228 eiro 12 mēnešu periodā. Taču plaušu hipertensijas pacientam medikamentu iegādei gadā vajag vidēji 32 tūkstošus.
Šis ir pirmais gads, kad speciāli reto slimību ārstēšanai budžetā izdalīti pieci miljoni eiro, taču Arinas zālēm nauda atteikta. Ierēdņi līdz aprīlim vēl rakstīs trūkstošos normatīvus, bet — vai pacienti to sagaidīs?
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
