Kristaps Sīlis (35) ir tikai otrais Latvijas šefpavārs, kuram nupat izdevies iegūt profesijas augstāko novērtējumu — Michelin zvaigzni. Pats tam vēl nespēj noticēt
Ziņas par lauksaimnieku protestiem Eiropas valstīs, Francijā, Polijā izskan jau no gada sākuma, tomēr katrā valstī iemesli protestiem atšķiras - gan iebildumi pārāk zemām lauksaimniecības produktu iepirkumu cenām, kas zemniekiem liek pārdot savu saražoto zem pašizmaksas, gan trešo valstu imports, kas konkurē ar lauksaimnieku produktiem, gan iebiIdumi pret Eiropas Zaļo kursu. Latvijas lauksaimnieki protestiem pievienojās februārī, iesniedzot valdībai garu prasību sarakstu - aizliegt Krievijas un Baltkrievijas pārtikas produktu importu, atjaunot 5% PVN likmi Latvijai raksturīgajiem augļiem, ogām un dārzeņiem, samazināt birokrātiju, plašāku pieeju apdrošināšanai un apgrozāmajiem līdzekļiem, kā arī atteikties no nacionāla līmeņa zemes apgrūtinājumiem vai citiem zemes lietošanas ierobežojumiem.
Jaunā Latvijas uzņēmēju paaudze aizvien biežāk pierāda, ka pie mums radīti produkti un pakalpojumi var kļūt pasaulē pamanīti un konkurētspējīgi. Tomēr, lai šāds scenārijs piepildītos, bez spilgtas biznesa idejas, finansējuma, savstarpēji papildinošas un neatlaidīgas komandas, ir vajadzīgs vēl kas izšķiroši nozīmīgs. Runa ir par uzņēmēja ambīcijām iekarot Eiropas un pasaules tirgus jau no paša sākuma, no uzņēmuma izveides brīža. Mana pieredze rāda, ka ar šādu attieksmi apveltīti uzņēmēji attīsta savu biznesu krietni citādāk nekā tad, ja uzņēmējs orientējas tikai uz Latvijas tirgu. “Pasaules iekarotāja” domāšana bieži vien nostrādā kā izšķirīgs faktors, kas aizrauj līdzi domubiedrus, investorus, partnerus. Jo mums visiem taču gribas pievienoties augošam, veiksmīgam uzņēmumam un piedalīties kādā grandiozā un vērtīgā projektā, kurš padarīs pasauli labāku.
Kad pagājušajā gadā pirmo reizi dzirdēju par t.s. “karodziņu likumprojektu”, kura galvenā ideja ir pie visām pārtikas precēm izvietot ražotājvalsts karogu, nodomāju, ka tas ir joks, jo šodienas apstākļos likās neiedomājami, ka Latvijas Saeima varētu uzlikt par pienākumu tirgotājiem savos veikalos izlikt Krievijas karodziņus.
Ja tu kaut ko ražo, īstais brīdis ir tagad. Ar ko sākt, ja pienācis laiks izvērst sava produkta tirgus mērogu un meklēt laimi ārpus Latvijas robežām? Visefektīvāk iespējams pārdot, zinot, kas jāražo. Mākslīgais intelekts ļoti īsā laikā var sniegt ļoti daudz informācijas, kas palīdz apzināt karstākās pārdošanas vietas un pieprasītākās produktu grupas. Piemēram, ja uzņēmumam pieder laboratorija, principā ir vienalga, kādu uztura bagātinātāju tajā ražot, tāpēc gudrākais ražo to, kas tirgū ir vispieprasītākais. Un to palīdz saprast modernie rīki. Pirms 10 gadiem bija jābūt stratēģim un uz dullo jāmēģina iespraukties tirgū. Šobrīd jāmācās izmantot iespējas, kas ļauj trāpīt desmitniekā ja ne ar pirmo, tad ar otro vai trešo šāvienu noteikti. Pēc tam atradīsies gan stratēģijas un metodes, gan investīcijas. Turpinājumā daži noderīgi ieteikumi, kā dzirdami klauvēt pie jebkurām e-komercijas durvīm – pat pie tāda milža kā Amazon.
Modē ir fermentēt — kā to darīt, un kur smelties iedvesmu
Digitalizācija un digitālā transformācija pēdējos gadus ir vieni no aktīvākajiem procesiem, kā tiek īstenota valsts pārvaldes darba efektivizācija, attīstot stratēģijas, kuras orientētas uz klientu apkalpošanas kvalitātes celšanu. Arī aktuālajā MK rīkojumā par Digitālās transformācijas pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam, varam atrast vairākus virzienus, kur tiek aprakstīti vēlamie rezultāti digitālās transformācijas procesiem. Nozīmīgs apakšvirziens ir valsts pārvaldes pakalpojumu digitālā transformācija – klientorientēta procesu optimizācija, kas nosaka, ka valsts pārvaldes pakalpojumus ir jāpārveido, organizējot tos no klienta skatu punkta. Pamatnostādnēs viss ir ļoti pamatoti un skaidri aprakstīts, tomēr gala rezultāti nereti izrādās neefektīvi un galvenais mērķis – efektīva klientu apkalpošanas kanālu izveide – nav sasniegts. Kāds tam ir iemesls?
Ilgtspējīgi risinājumi aizvien vairāk parādās uzņēmumu, pašvaldību un valstu dienaskārtībās, taču, lai pāreja uz aprites ekonomiku notiktu pēc iespējas ātrāk un veiksmīgāk, arī iedzīvotājiem jāmaina savi paradumi. Dati liecina, ka mājsaimniecību atkritumus šķiro vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju (60%)[1], taču, vai ar to ir pietiekami un kā panākt, lai šobrīd, kad nopirkt jaunu lietu nereti ir ātrāk un izdevīgāk nekā salabot veco, mēs tomēr neizmestu lietas pirms tās pārtrauc būt lietderīgas? Paradumu maiņa ir iespējama arī mājsaimniecībās ar dažādu ienākumu līmeni vai dzīvesvietu.
Lai gan veiksmīgākie zīmoli digitalizējās jau pirms pandēmijas, kopumā attālinātais darbs un pulcēšanās ierobežojumi sekmēja šo tendenci. Aizvien vairāk uzņēmumu, tai skaitā mazie un vidējie apzinās, cik liela nozīme ir zīmola attīstībai, domājot ne tikai par grafisko dizainu, bet arī par mārketingu, komunikāciju sociālajos medijos u.tml. Arī analizējot tendences pasaulē un Latvijā, vērojama pandēmijas ietekme – zīmoli tiecas izmantot dabas, sirreālisma un nereti arī dumpinieciskus elementus, lai uzrunātu patērētāju.
E-komercijas izaugsme īsā laika posmā ir piedzīvojusi strauju lēcienu, un eksperti lēš, ka iepirkšanās tiešsaistē arvien turpinās pieaugt. Jau tagad e-komercija veido 10% mazumtirdzniecības Latvijā, un tiek prognozēts, ka līdz 2030. gadam e-komercija veidos pusi no visas mazumtirdzniecības pasaulē. No vienas puses, nenoliedzami iepirkšanās tiešsaistē sniedz daudz priekšrocību, bet no otras – aktualizē jautājumu, cik lielā mērā pircēju ērtības ietekmē vidi un ko uzņēmēji var darīt, lai to mazinātu.
Kā kļūt veselīgam? Stilīgās ķēdes Street Burgers saimnieks iesaka burgeru diētu. Kā uzņēmumam izdevies būt tik veiksmīgam?
Kāpēc Latvija nevarētu kļūt par vārtiem no Eiropas uz Āziju?
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
