Vardarbību digitālajā vidē pastiprina šķietamā anonimitāte un nesodāmības sajūta, bet par upuriem visbiežāk kļūst sievietes. Cik efektīvi Latvijā izdodas novērst tiešsaistes uzbrukumus, kas var pāraugt arī fiziskā vardarbībā?
Lai šovasar rosinātu doties ceļā, Ir sāk rakstu sēriju par interesantiem galamērķiem un neparastiem piedzīvojumiem.
Nodurtā jūrmalnieka Maksima foto no ģimenes arhīva Foto -
Kāpēc trīspadsmitgadīgs pusaudzis atrodas uz ielas vienos naktī? Iereibušu tīņu kompānijā. Ar nazi.
Nebūšu daudz kļūdījusies, ja teikšu, ka pēdējo mēnešu laikā retais nebūs saņēmis īsziņu no valsts iestādes – policijas, Valsts ieņēmumu dienesta vai pat Rīgas apgabaltiesas – ar aicinājumu klikšķināt uz nezināmas saites. Lai arī kāds krāpšanas vai pikšķerēšanas mēģinājums zem šīm ziņām slēptos, skaidrs ir viens – ļaunprāšu izdomai nav robežu, to izmantotās shēmas ar katru gadu kļūst aizvien rafinētākas un izsmalcinātākas. Prasmīgi pielietojot mākslīgā intelekta rīkus, ārvalstīs dzīvojošajiem krāpniekiem kļūst vienkāršāk atrast upurus arī visā pasaulē. Vairākums saprātīgi domājušo iedzīvotāju diez vai uzķersies uz Nigērijas prinča mantojuma, bet e-pasts vai īsziņa no valsts iestādes labā latviešu valodā var arī nostrādāt. Neiedziļināšanās un paviršība ir arī viens no izplatītākajiem iemesliem, kāpēc cilvēki kļūst par krāpšanas upuriem, tāpēc modrība ir svarīgāka vienmēr.
ASV feministu kustība savulaik izvirzīja saukli «the perso
«Izmeklētāj, mums ir anonīmi atsūtīts datu nesējs ar nepilngadīgo pornogrāfiju,» sāku bez gara ievada. Pēc klusuma pāris elpu garumā viņa atbildēja: «Sanita, man liekas, ka jums jābrauc pie mums.» Tā sākas Re:Baltica žurnāliste Sanitas Jembergas stāsts par izmeklēšanu, kas ļāva notvert pedofilu Pašu, kuru gadiem Daugavpilī nepamanīja ne policija, ne skola, ne kaimiņi.
Pārkāpumi «Ukrainas karoga lietā» policistei maksā amatu, taču uzbrukumā cietušā jaunieša advokāts ceļ trauksmi par likumsargu nespēju apkarot naida noziegumus
Telefonkrāpniekiem un citiem viltvāržiem, kas izvilina no cilvēkiem bankas datus un iztukšo viņu kontus, pērn izdevies nolaupīt 9,4 miljonus eiro. Šī sērga izplatās ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā.
Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks nav pārsteigts par kriminālprocesiem, kas cits pēc cita birst Valsts policijas vadošajām amatpersonām. «Ir jāmainās! Kas nespēj mainīties, arī nekas labs nebūs,» viņš paziņoja intervijā
Aktuāli jautājumi trim jaunajiem valdības ministriem
Latvijas Cilvēktiesību centra direktore Anhelita Kamenska skaidro, kāpēc Latvijā policijai maz ziņo par homofobiskiem uzbrukumiem un kā sabiedrībai un policijai mācīt uztvert naida runu
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
