Jaunuzņēmumu mentors un investors Dens Taiers uzskata, ka mūsdienu sarežģītajā pasaulē biznesa veiksmi veido izcila komanda, noderīga tehnoloģija un spēja piesaistīt uzmanību
Baltijas uzņēmumu apvienošanās un iegādes (M&A) darījumu tirgū ir pieaugusi aktivitāte un investoru interese par ieguldījumiem perspektīvos uzņēmumos. Esam gandarīti, ka Latvijā mums bijusi iespēja konsultēt virkni darījumu dažādās nozarēs – no auto koplietošanas platformu uzņēmumu iegādes (Carguru iegādājās Ox Drive) un darījuma digitālo tehnoloģiju jomā (Digital Mind iegādājas EIP Dynamics), līdz putnkopības (APF Holdings piesaistīja obligācijas no CVI), farmācijā (Apotheka un Panpharmacy darījums) un koka logu ražošanas nozarēm (Arbo Windows iegādājās Arlanga Wood). Virkne Latvijā bāzētu uzņēmumu ir sekmīgi attīstījušies un raisījuši interesi M&A kontekstā, taču mūsu, kā konsultanta novērojumi liecina, savā biznesā un ikdienas rūpēs iegrimušie uzņēmēji dažkārt neizmanto iespēju nonākt līdz izdevīgākam darījumam, jo nav bijis laika vai enerģijas veikt dažus “mājas darbus”.
Ik gadu tiek pārdoti daži Latvijā dibināti jaunuzņēmumi. Darījumu summas mērāmas pat miljonos eiro. Taču ceļš līdz tam bieži vien ir prasījis lielu neatlaidību
Ja tu kaut ko ražo, īstais brīdis ir tagad. Ar ko sākt, ja pienācis laiks izvērst sava produkta tirgus mērogu un meklēt laimi ārpus Latvijas robežām? Visefektīvāk iespējams pārdot, zinot, kas jāražo. Mākslīgais intelekts ļoti īsā laikā var sniegt ļoti daudz informācijas, kas palīdz apzināt karstākās pārdošanas vietas un pieprasītākās produktu grupas. Piemēram, ja uzņēmumam pieder laboratorija, principā ir vienalga, kādu uztura bagātinātāju tajā ražot, tāpēc gudrākais ražo to, kas tirgū ir vispieprasītākais. Un to palīdz saprast modernie rīki. Pirms 10 gadiem bija jābūt stratēģim un uz dullo jāmēģina iespraukties tirgū. Šobrīd jāmācās izmantot iespējas, kas ļauj trāpīt desmitniekā ja ne ar pirmo, tad ar otro vai trešo šāvienu noteikti. Pēc tam atradīsies gan stratēģijas un metodes, gan investīcijas. Turpinājumā daži noderīgi ieteikumi, kā dzirdami klauvēt pie jebkurām e-komercijas durvīm – pat pie tāda milža kā Amazon.
Mākslīgā intelekta ietekme arvien vairāk ir jūtama dažādās nozarēs – arī mazumtirdzniecībā. Fiziskajos veikalos mākslīgā intelekta rīki pirmajā acumirklī var šķist mazāk noderīgi nekā e-komercijā, tomēr tie arvien skaļāk sevi piesaka arī šajā jomā, jau tagad mainot nozari kopumā. Patiesībā tas ir ļoti plašs iespēju klāsts arī tad, ja e-komercija nav tirgotāja galvenais pārdošanas kanāls, un pagaidām tas ir salīdzinoši maz apgūts.
E-komercijas platformas naski ievieš dažādus mākslīgā intelekta rīkus, kas niansēti «izošņā» pircēja uzvedību un atrod pareizos līdzekļus klienta pārliecināšanai
Latvieši, salīdzinot ar baltiešu kaimiņiem, ir krietni kūtrāki uz biznesa paplašināšanu uzņēmumu apvienošanas ceļā. Jau gadiem Latvijā gan uzņēmumu iegādes, gan pārdošanas darījumu ir bijis vismaz divreiz mazāk nekā Lietuvā un Igaunijā. Vai potenciālo pircēju interesi iedragājusi arī kopēja robeža ar agresorvalsti?
Latvijas vērtīgāko uzņēmumu TOP101 projekta misija ir rosināt sabiedrībā diskusijas par biznesa vērtību un to ietekmējošiem faktoriem, ko TOP101 veidotāji — Prudentia un Nasdaq Riga — veiksmīgi dara jau 17 gadu garumā.
Talantu trūkums ir viens no lielākajiem Latvijas jaunuzņēmumu izaicinājumiem. Daudz tiek runāts, ka teju ar uguni jāmeklē IT speciālisti, bet tikpat liela problēma ir pārdošanas zvaigznes, kas ļautu uzņēmumam piesaistīt investorus un uzmirdzēt globālajā tirgū. Kā varam to risināt, lai Latvija globālajā tirgū būtu zināma kā vienradžu zeme?
Uzņēmums iMarketings palīdz Latvijas ražotājiem atrast klientus ārzemēs, piedāvājot pat apmaksāt daļu no reklāmas, bet maksu par to saņemot vēlāk. Tiesa, tikai tiem, kuros Sergejs Volvenkins saskata potenciālu
Gandrīz puse jeb 42% un mazo uzņēmumu segmentā pat 62% Latvijas uzņēmēju varētu strādāt ienesīgāk un efektīvāk, ja saviem biznesa rādītājiem sekotu līdzi biežāk nekā reizi mēnesī vai pāris mēnešos – šādu secinājumu ļauj izdarīt Citadeles un pētījumu aģentūras Norstat veiktā Latvijas un Lietuvas uzņēmēju aptauja.
Pandēmijas radītā ietekme uz ekonomiku un tautsaimniecību veicinājusi pieprasījumu pēc faktoringa. Ja aizvadītā gada beigās Latvijas faktoringa portfelis sastādīja 136,9 miljonus eiro (par 15,3% mazāk kā 2019. gada beigās), tad šā gada 1. ceturksnī rādītājs sasniedza jau 147 miljonus eiro, bet 2. ceturksnī – 172 miljonus eiro. Valstī noteiktie ierobežojumi, kas skāruši tirdzniecību un citus sektorus, ietekmējuši arī rēķinu apmaksas iespējas, un šādos gadījumos faktorings ir piemērots risinājums.
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
