Pirms ķeros klāt saviem priekšlikumiem, zināšanu atsvaidzināšanai der atcerēties, ka pirmo valsts mēroga vecuma pensiju programmu izstrādāja Vācijas kanclers Otto fon Bismarks 1889. gadā. Uz apdrošināšanas iemaksām balstīta pensiju sistēma pastāv jau 135 gadus, bet joprojām to jācenšas pilnveidot. Nesen lsm.lv veiktajā pētījumā parādījās katastrofāli fakti par to, ka 70% Latvijas iedzīvotāju netic pensiju sistēmas spējai nodrošināt cieņpilnu iztiku vecumdienās.
Naktī uz pirmdienu un pirmdien Latvijas centrālajā daļā plosījās vētra, spēcīgākās vēja brāzmas — līdz 30 m/s — bija Rīgā un Jūrmalā, bet Jelgavā nolija rekordliels daudzums nokrišņu, izraisot plūdus. Lietavas bija spēcīgākās kopš 1945. gada. Lielākie vētras postījumi ir Jūrmalā, kur vējš gāzis priežu parku Kauguros un kokus citviet. Bija pārtraukta arī dzelzceļa satiksme uz sliedēm sakritušo koku dēļ. Slimnīcā nogādāti divi cilvēki, kurus traumējuši krītoši koki. Lauksaimnieki varēs Lauku atbalsta dienestā iesniegt informāciju par vētras un lietavu nodarītajiem postījumiem.
Pensiju 2. līmeņa dalībniekiem – vairāk nekā 1,3 miljoniem cilvēku – šovasar sākas jauna ēra pensiju uzkrājuma veidošanā un pārskatāmībā. 1. jūlijā spēkā stājās izmaiņas, kuru virzību pirms vairāk nekā 10 gadiem aizsāka mani kolēģi SEB un pie kurām pēc tam strādājām kopā ar dažādu finanšu nozares un valsts institūciju pārstāvjiem. Tās paredz, ka no jūlija pensiju pārvaldnieki beidzot varēs konsultēt savus klientus par to, vai cilvēki ir izvēlējušies savam vecumam atbilstošu ieguldījuma plānu.[1]
Nesen ieviestā nodokļu maksātāja reitinga sistēma ir jaunākais solis Valsts ieņēmumu dienesta (VID) digitalizācijas procesā. Uzņēmumiem savs nodokļu maksātāja reitings redzams elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) kopš 2023. gada nogales, savukārt no šā gada 28. februāra katra uzņēmuma reitings redzams arī publiski. Sistēma tika radīta, lai informētu uzņēmumus par viņu nodokļu maksāšanas disciplīnu un motivētu to uzlabot. Tas ir būtisks solis berzes mazināšanā uzņēmējdarbības vidē. Vienlaikus tika izvirzīti arī iekšējie mērķi un prasības, lai sistēmu padarītu par noderīgu un ērtu digitālo rīku arī VID darbiniekiem. Jaunās sistēmas izstrāde tika uzticēta digitālā biznesa pakalpojumu uzņēmumam Emergn, kura pārmaiņu filozofijas pamatā ir sniegt uzņēmumiem nepieciešamo informāciju un rīkus, bet ļaut digitālās pārmaiņas ieviest un vadīt pašiem.
Nesen iedarbinātais nodokļu maksātāju reitings ir rīks, ar kuru uzņēmums var uzzināt, kādā gaismā to redz Valsts ieņēmumu dienests
Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir publiskojis Latvijas uzņēmumu nodokļu maksāšanas reitingu. Reitings ir VID vērtējums par nodokļu saistību izpildi, augstākais līmenis tajā ir “A”, kas nozīmē, ka uzņēmums laikus un pilnībā pilda savas saistības ar valsti un tam nav būtisku pārkāpumu risku. Saskaņā ar šo reitingu puse no visiem Latvijas uzņēmumiem ir iekļauti “B” un “C” līmenī, kas nozīmē, ka tie saskaras ar kādām nodokļu nomaksas sarežģījumiem. “A” līmenī ir tikai 18% uzņēmumu, kas liecina, ka t.s. “radošā pieeja” nodokļu nomaksai aizvien vēl ir gana izplatīta parādība. Ko darīt, lai 18% pārtaptu par vismaz 80%, proti, lai nodokļu maksāšana kļūtu par pašsaprotamu parādību, nevis “dīvainību”, kā to uztver dažās nozarēs?
Galvenie nodokļu iekasētāji Latvijā allaž bijuši ar nopietnu, pat drūmu un aizdompilnu skatu, kas visiem vēsta — es zinu, ka jums tas nepatīk, bet kādam šis darbs ir jādara. Tāpēc 30. janvārī valdības apstiprinātā jaunā Valsts ieņēmuma dienesta ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe dažkārt liekas gandrīz kā no citas dimensijas ieradusies, jo aizrautīgi runā par iespējām padarīt VID par
Viena no lielākajām Finanšu ministrijas ambīcijām ir panākt, ka valsts pārvalde un sabiedrība – nodokļu maksātāji, sadarbojas kā partneri, kopīgi padarot mūsu valsts pārvaldi efektīvāku. Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma šajā uzdevumā. Ikdienā VID apstrādā milzīgu datu apjomu un sakrāj vērtīgu informāciju, kas raksturo sadarbību ar nodokļu maksātāju. Ja valsts ir pārbaudījusi nodokļu maksātāju un tas ikdienas sadarbībā sevi ir apliecinājis kā uzticams partneris, tad šī informācija būtu izmantojama gan VID procesos kopumā, gan citās valsts pārvaldes iestādēs.
Traktieris, ko zināja katrs rīdzinieks. Rudzīša restorācija, Rudzīškrogs, fūrmaņkrogs — visādi sauca sava laika fenomenu, saviesīgo iestādi divstāvu koka ēkā Tērbatas un Elizabetes ielas stūrī
No Satversmes 66. panta pirmā teikuma izriet personas pienākums maksāt nodokļus. To skaidrojot, Satversmes tiesa norādījusi, ka nodokļu maksāšana ir veids, kādā personas uzņemas kopīgu atbildību par sabiedrības vajadzību apmierināšanu un Latvijas valsts uzturēšanu. Tas ir saistīts ar Satversmes ievadā ietverto atziņu, ka ikvienam jārūpējas ne tikai par sevi un tuviniekiem, bet arī par sabiedrības kopējo labumu – starp indivīdu un sabiedrību pastāv solidaritāte. Kā ar to veicas Latvijā?
Maksājot subsīdijas par katru apsaimniekoto hektāru, vislielākais Eiropas Savienības atbalsts tiek lielajiem zemju īpašniekiem. Pašlaik Latvijā pie 6% zemnieku nonāk 60% no visiem platību maksājumiem. Vai iecere uzlikt «griestus» lauksaimniecības subsīdijām to patiešām mainīs?
Ja vēl neesi reģistrējies ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Es piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai, kā arī saņemt ar izdevniecības pakalpojumiem saistītu informāciju.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
