Rudzīškrogs un viesnīca 20. gadsimta 20. gados, kad «aiz bufetes strādāja vaiga sviedros pieci pārdevēji».
Traktieris, ko zināja katrs rīdzinieks. Rudzīša restorācija, Rudzīškrogs, fūrmaņkrogs — visādi sauca sava laika fenomenu, saviesīgo iestādi divstāvu koka ēkā Tērbatas un Elizabetes ielas stūrī
Godāts par «krogus Rudzīti», lai nejauktu ar identiska uzvārda nēsātājiem no Rīgas uzņēmēju vidus, Augusts Rudzītis sava biznesa uzplaukumu piedzīvoja pagājušā gadsimta 20. gados un 30. gadu sākumā, kļūstot par vienu no Latvijas miljonāriem. Viņa vārds gan neparādās pirmskara Latvijas ievērojamāko saimniecisko darbinieku biogrāfiskajās vārdnīcās. Taču Rudzīša traktieri, ja vēlaties — restorānu, savulaik zināja katrs.
Starp citām ēdināšanas iestādēm apgrozījumā Rudzīškrogam nebija līdzīgu. Gadā šim iestādījumam vajadzēja ap 400 cūku, tātad klienti apēda vairāk par rukšķi dienā, un kur vēl teļi un jēri. Alus un degvīna kravas krogam piegādāja vairākas reizes dienā. Kroga panākumi slēpās ēdiena kvalitātē un reizē piezemētībā, kas gan atbaidīja smalkāku publiku. Pie Rudzīša varēja gan lēti, taču garšīgi paēst, gan tikpat efektīvi piedzerties.
