Ilustratīvs attēls no Pixabay.com.
Lai uzceptu pankūkas, vajag pienu, olas un miltus, turklāt noteiktās proporcijās. Palielinot tikai piena vai olu, vai miltu apjomu, ir iespējams uzcept vairāk pankūku. Taču diez vai tādā gadījumā pieaugs to ēdāju gūtā labsajūta, jo kvalitāte būs pasliktinājusies – pankūkas būs par mīkstu vai cietu, biezu vai plānu. Šī elementārā patiesība tiek aizmirsta, runājot par banku darbību un reālās jeb nefinanšu ekonomikas nodrošinājumu ar naudu kopumā.
Ar miltiem nepietiek
Politiskajās aprindās cirkulē tēze – straujākai ekonomikas attīstībai trūkst kredītu divu miljardu eiro apmērā. To atkārto arī cilvēki, kuri zina labāk. It kā vairs nebūtu nekādas nozīmes tam, ka Igaunija jau kopš deviņdesmitajiem gadiem piesaistīja Ziemeļu un Rietumeiropas valstu investīcijas rūpniecībā, kas bija reta parādība Latvijā līdz uzņemšanai ES, ja neskaita kokapstrādes nozari. It kā Lietuvai nebūtu izdevies labāk saglabāt padomju ēras rūpniecību. Tur tās ražošanas apjomi sākotnēji kritās līdzīgi kā Latvijā, bet izdzīvoja lielāks skaits sistēmiski svarīgu uzņēmumu, kuri pēc gara grūtību perioda strauji attīstās. Baltijas valstis neatšķir tikai kredītu apjoms, atšķirību ir daudz un tās ir savstarpēji saistītas. Līdzīgi vai vienādi turpretim ir kreditēšanas un risku pārvaldīšanas principi bankās, kas darbojas visā Baltijā. Tāpēc banku politika diez vai būs galvenais izskaidrojums atšķirībām.
