Latvija bez bezpajumtniecības 2030

Bezpajumtniecība bieži tiek uzlūkota kā dabiska parādība, kuru veido situācija ekonomikā, kas mijas ar personu neveiksmīgām dzīves izvēlēm, kur daudzi neredz iespējas mainīt ne vienu, ne otru. Tomēr vairāku valstu un pašvaldību pieredze rāda, ka ir pamats būt optimiskākiem – bezpajumtniecība ir atkarīga gan no darba, veselības, sociālās un mājokļu sistēmas, gan mazināma ar mērķtiecīgu politiku un pielāgotiem pakalpojumiem. Šajā iespaidā pēdējos gados arvien vairāk valstis uzstāda stratēģisku mērķi izbeigt bezpajumtniecību[1].