Sievai nav kaifa par to, ka esmu inovators, godīgi atzīst programmētājs un tehnoloģiju entuziasts Raivis Dejus. Tāpēc ģimenē atraduši kompromisu — hibrīdauto. Lai viens var pētīt uzlādes tīklu mudžekļus, priecāties par ietaupījumu un iespēju dzīvot zaļāk. Bet otrs vienmēr droši nokļūtu galā.
Kas jāņem vērā, ja lauzāt galvu par to, vai izdevīgāk ir mājokli pirkt vai īrēt
Daudzdzīvokļu namu energoefektivitātes uzlabošana nav tikai māju siltināšana, bet gan svarīgs posms visas apkaimes vai pat pilsētas attīstībā, jo iet roku rokā ar ilgtspējas mērķu sasniegšanu, augsti kvalificēta darbaspēka un finanšu piesaisti, iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanu un biznesa izaugsmi. Turklāt tas attiecas ne tikai uz galvaspilsētu – tieši reģionos ir lieliski piemēri, no kuriem pat Rīga varētu mācīties. Taču galvaspilsētu un reģionus ceļā uz ēku renovāciju un energoefektivitātes uzlabošanu vieno kopīgi izaicinājumi, kuru dēļ virkne Latvijas iedzīvotāju nevar sākt dzīvot kvalitatīvākā un izdevīgākā mājoklī, bet Latvija cīnās ar Eiropas Savienības noteikto energoefektivitātes mērķu sasniegšanu.
Latvijā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) ieņēmumi no IKP[1] ir augstākie starp Baltijas valstīm. Pēdējie pieejamie Eiropas Komisijas dati par 2022. gadu rāda, ka Lietuvā NĪN ir 0,3%, Igaunijā 0,2%. Savukārt Latvija ar saviem 0,6% šajā pozīcijā apteidz pat tādas valstis kā Vāciju, kur 2022. gadā NĪN ieņēmumi bija 0,4% no IKP, un Austriju, kur šis lielums ir 0,2% no IKP.
Nav noslēpums, ka dzīvojamais fonds Latvijā ir būtiski novecojis. Kā liecina statistikas dati, pēdējo 22 gadu laikā Latvijā uzbūvēto mājokļu skaits veido tikai 7,6% no kopējā mājokļu skaita. Turklāt jaunu mājokļu būvniecība pārsvarā notiek tikai Rīgā un Pierīgā, būtiski ierobežojot jaunu, energoefektīvu mājokļu pieejamību ārpus Pierīgas robežām. Cik energoefektīva ir vidējā dzīvojamā māja Latvijā un kā izvērtēt mājokļa enerģijas zudumus?
Divi būtiskākie faktori, kas ietekmē jauno mājokļu pieejamību, ir to cena un finansējuma izmaksas. Ja uz pirmo objektīvu iemeslu dēļ, visticamāk, nebūtu vērts gaidīt, tad saskaņā ar daudzu analītiķu prognozēto banku aizdevumu procentu likmju mainīgās daļas kritums šogad ir pat ļoti reāls. Turklāt pirmās pozitīvās vēsmas kreditēšanas jomā jau novērojam – Eiropas Centrālā banka (ECB) nu jau divas reizes pēc kārtas procentu likmes atstājusi negrozītas, radot pamatotas cerības, ka jau drīzumā hipotekāro kredītu procentu likmju mainīgā daļa jeb Euribor varētu samazināties. Vienlaikus cerību mākoņi var izrādīties arī ar ne tik gaišu maliņu.
Viens no Rīgas Filharmonijas arhitektiem Jānis Sauka paver priekškaru uz Latvijas arhitektūras vides aizkulisēm un atklāj, ka tās nav tik spožas kā stiklotās fasādes un konkursu balvas
Droši vien kādam vārds "elektrifikācija" galvenokārt asociējas ar elektrovilcieniem, bet patiesībā elektrifikācijas jēdziens piemērojams visām tautsaimniecības nozarēm. Elektrifikācijas galvenais uzdevums ir aizstāt tehnoloģijas un procesus, kur neatjaunojamu (vai grūti atjaunojamu) resursu enerģiju patērējošā iekārta - piemēram, dabasgāze vai malka tiek aizstāta ar elektroenerģiju patērējošu iekārtu, tādējādi samazinot fosilā kurināmā izmantošanu. Arī Latvijas Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2030. gadam (LNEKP), elektrifikācijai ir būtiska nozīme, jo tieši elektroenerģiju patērējošās iekārtas ir efektīvākas un praktiski nerada izmešus. LNEKP uzstādītos mērķus nebūtu iedomājams sasniegt bez elektroenerģijas plašākas izmantošanas visās tautsaimniecības nozarēs, sevišķi būtisku lomu plānā paredzot tieši transporta un mājsaimniecību sektoros.
Augošā īre un procentu likmes, ko papildina mājokļu trūkums, nozīmē, ka Eiropa grimst mājokļu krīzē. Šīs nedēļas Eiropas raidorganzācijas ARTE video stāsta par to. Visas Eiro
Bezpajumtniecība bieži tiek uzlūkota kā dabiska parādība, kuru veido situācija ekonomikā, kas mijas ar personu neveiksmīgām dzīves izvēlēm, kur daudzi neredz iespējas mainīt ne vienu, ne otru. Tomēr vairāku valstu un pašvaldību pieredze rāda, ka ir pamats būt optimiskākiem – bezpajumtniecība ir atkarīga gan no darba, veselības, sociālās un mājokļu sistēmas, gan mazināma ar mērķtiecīgu politiku un pielāgotiem pakalpojumiem. Šajā iespaidā pēdējos gados arvien vairāk valstis uzstāda stratēģisku mērķi izbeigt bezpajumtniecību[1].
Jaunais Rīgas mērs Vilnis Ķirsis ir pārliecināts, ka ārkārtas vēlēšanās «mēs zaudētu Rīgu uz desmit gadiem», tāpēc pārkāpis pirmsvēlēšanu solījumu nestrādāt ar Gods kalpot Rīgai
llgtermiņa mājokļu politikas trūkums valstī ir izraisījis mājokļu krīzi. Rīgas Tehniskās universitātes eksperti ir secinājuši – padomju laikos celtajām daudzdzīvokļu mājām nolietojums ir sasniedzis kritisko slieksni. Tas ir drauds - ja tuvāko gadu laikā netiks veikta plaša padomju blokmāju renovācija, daudzi cilvēki var palikt bez mājokļa.
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
