Publicitātes foto.
Nav noslēpums, ka dzīvojamais fonds Latvijā ir būtiski novecojis. Kā liecina statistikas dati, pēdējo 22 gadu laikā Latvijā uzbūvēto mājokļu skaits veido tikai 7,6% no kopējā mājokļu skaita. Turklāt jaunu mājokļu būvniecība pārsvarā notiek tikai Rīgā un Pierīgā, būtiski ierobežojot jaunu, energoefektīvu mājokļu pieejamību ārpus Pierīgas robežām. Cik energoefektīva ir vidējā dzīvojamā māja Latvijā un kā izvērtēt mājokļa enerģijas zudumus?
Vidējā dzīvojamā māja Latvijā – neekonomiska
Vērtējot vispārējo situāciju mājokļu tirgū, dzīvojamais fonds Latvijā vairumā gadījumu neatbilst mūsdienīgām energoefektivitātes prasībām. Lai arī vispārējas statistikas Latvijā nav, jo energosertifikācijas process ēkām ir ļoti lēns, no pieredzes var teikt, ka vidējai dzīvojamai mājai Latvijā visdrīzāk ir viszemākā – F – energoefektivitātes klase. Tas nozīmē, ka energoefektivitātes rādītājs apkurei pārsniedz 125 kilovatstundas uz kvadrātmetru gadā un ir nepieciešami būtiski energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi. Ir arī labākas ēkas, bet valsts dzīvojamā fondā tādu ir maz.
